Igaunijā veikts pētījums: Skolēni mēdz izspiegot skolotājus sociālajos tīklos

Tomēr skolēni bieži ir diezgan kritiski par to, ar ko skolotājiem vajadzētu dalīties sociālajos tīklos un ar ko nē. Piemēram, jaunieši uzskata, ka pedagogiem nevajadzētu dalīties ar attēliem, kuros redzami cilvēki, kuri lieto alkoholu vai ir puskaili.

Plašā sociālo mediju izmantošana ir mainījusi veidu, kā cilvēki mijiedarbojas viens ar otru. Tartu Universitātes mediju studiju profesore Andra Siibaka pētīja studentu un skolotāju mijiedarbību sociālajos medijos no jauniešu skatupunkta.

Pētījumā atklājās, ka draudzība sociālajos tīklos ir abpusēja un to bieži ierosina skolotāji. Fokusa grupu intervijas ar pamatskolas un vidusskolas jauniešiem atklāja, ka skolotāji un skolēni par steidzamiem jautājumiem galvenokārt sazinās sociālajos tīklos. Piemēram, skolēni informē skolotāju, izmantojot lietotni "Messenger", ja kavē stundu vai lūdz paskaidrojumus par mājasdarbiem.

"Sociālie mediji ir kļuvuši par veidu, kā abas puses ātri sazināties vienai ar otru," sacīja Siibaka. Ja attiecības ar skolotāju ir labas, skolēni neiebilst, ja skolotājs viņus pievieno kā draugu sociālajos tīklos vai sāk sekot, piemēram, "Instagram". Taču, ja jaunietim kāda iemesla dēļ pedagogs nepatīk, arī sociālajos medijos nav ieteicams nodibināt kontaktu ar skolotāju.

Profesore arī izpētīja, ar kādu saturu, pēc studentu domām, ir piemērots skolotājam dalīties. Viņaprāt, interesanta nianse bijusi tā, ka, salīdzinot ar vidusskolēniem, pamatskolēniem bija stingrāki uzskati par to, kādam jābūt skolotāja sociālo tīklu kontam un ar ko drīkst dalīties un ar ko nē.

Sākumskolas skolēni uzskata, ka nepiemērotas ir bildes, kurās skolotājs lieto alkoholu, smēķē vai pozē atklātā apģērbā, piemēram, bikini vasarā. Tika arī konstatēts, ka skolotājam jābūt atturīgam, daloties dažādos uzskatos. Piemēram, viņam nevajadzētu paziņot par savām politiskajām vēlmēm, reliģisko pārliecību vai runāt par rasu jautājumiem.

Savukārt vidusskolēni uzskatīja, ka katram pieaugušajam pašam ir jāsajūt, kur iet labās un sliktās gaumes robeža un kas ir piemērots un kas nē. Pēc viņu domām, skolotāju uzvedība un dalīšanās ar saturu sociālajos tīklos nekādā veidā nav izceļama, bet gan jāskatās tāpat kā uz jebkuru citu pieaugušo.

Skolēni fokusa grupu intervijās atzina, ka ik pa laikam pārbauda skolotāju sociālo mediju kontus. Piemēram, kad skolā ierodas darbā jauns skolotājs, tiek pārbaudīta viņa izcelsme un viņi vēlas uzzināt, ko viņš ir darījis pagātnē.

Tā kā mūsdienās ar sociālo mediju un ātrā Google palīdzību var atrast dažādu informāciju par cilvēkiem, skolēni norādīja, ka skolotāju pagātnes pārbaudes veikšana ir ierasta prakse.

Skolēni šāda veida informāciju uzskata par svarīgu, jo uzskata, ka, zinot vairāk par skolotāja privāto dzīvi, viņu attiecības uzlabosies, un tas savukārt veicinās pozitīva un silta klimata veidošanos klasē.