Skolu pusdienas nākamgad varētu maksāt 3 eiro

© Dmitrijs Suļžics/F64

Nākamajā mācību gadā lielākajā daļā Latvijas pašvaldību skolēnu vecākiem jārēķinās ar līdzmaksājumu pusdienām.

Straujā cenu kāpuma dēļ gan energoresursiem gan pārtikas produktiem, pusdienas par brīvu varētu saglabāties vien septiņās līdz desmit pašvaldībās, vēsta ReTV.

Ēdināšanas izmaksu jautājums bija aktuāls jau iepriekšējā mācību gadā, pavasarī, kad strauji pieauga energoresursu cenas, pārtikas produktu cenas. Līdz ar to tā summa, kura tika noteikta un par ko bija vienošanās gan ar Izglītības un zinātnes ministriju, gan ar ēdinātājiem - 1, 42 eiro, kas attiecas uz pirmajām līdz ceturtajām klasēm, nesedz izmaksas ēdinātājiem un faktiski pēdējā semestrī, jau sākot ar martu notika sarunas starp nozari un šo jautājumu pārstāvošajām ministrijām, Latvijas Pašvaldību savienību un ēdinātājiem par to, kā organizēt ēdināšanu jaunajā mācību gadā, jo budžeta pieaugums šogad nav plānots.

Šobrīd, organizējot iepirkumus pašvaldībās par ēdinātāju izvēli, notiek sarunas par to, ka pusdienu cena varētu būt divi un virs 2 eiro. Arī sarunās koalīcijā ir nonākuši pie secinājuma, ka tas varētu būt divi eiro un 15 centi, savukārt nākamajā gadā tie varētu būt vairāk nekā trīs eiro vienam skolēnam. Lai arī koalīcijā lemtais ir saistošs pirmo līdz ceturto klašu ēdināšanas izmaksām, pašvaldībām iepirkums skolēnu ēdināšanai ir viens, tas attiecas uz visām vecuma grupām.

Lai gan koalīcija ir vienojusies par papildu finansējumu 1. līdz 4. klases skolēnu brīvpusdienām rudenī, politiskais gala lēmums vēl nav pieņemts, taču pašvaldību izglītības iestādēm iepirkumi jāveic jau tagad. Tikmēr skolēnu vecākiem jārēķinās, ka rudenī būs jāmaksā vairāk ne vien par elektrību, apkuri un pārtiku, bet tagad jāatlicina vēl daļa ienākumu arī, lai segtu līdzmaksājumu par bērnu pusdienām skolās. Kurās pašvaldībās un kādas summas tās būs, tas pagaidām vēl neesot zināms.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.