LIZDA aicina pedagogu mērķdotāciju aprēķinam izmantot metodi "skolēns/skolotāju likme"

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Pedagogu mērķdotāciju aprēķinam nepieciešams izmantot metodi "skolēns/skolotāju likme", jo tādā gadījumā papildu finansējums būtu jāpiešķir 37 no 43 pašvaldību pedagogiem, platformā "Facebook" skaidroja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga

Vanaga izceļ, ka pašreiz ieplānotā metode "skolēns/skolotājs" jeb "skolēns pašvaldībā" sniegs papildu finansējumu tikai 18 no 43 pašvaldību pedagogiem.

Kā skaidro Vanaga, metode "skolēns/skolotājs" ierobežos vairākām pašvaldībām iespēju saņemt papildu finansējumu, jo vairākās pašvaldībās ir gadījumi, kad vienu priekšmetu pasniedz vairāki skolotāji, kas strādā nepilnas slodzes laiku.

Papildus izglītības iestāžu direktori un to vietnieki nedrīkstēs mācīt vairāk par septiņām stundām nedēļā, jo tādā situācijā viņus uzskaitītu par skolotājiem.

Tādējādi skolotāji, kas strādā nepilnu slodzi, netiktu ieskaitīti papildu finansējuma aprēķinā un vairākas pašvaldības nesaņemtu papildu finansējumu. Savukārt mērķdotāciju aprēķinā "skolēns/skolotāja likme" papildus tiek ņemti vērā nepilnas slodzes skolotāji un ilgtermiņā lielāka skaita pašvaldībām tiktu piešķirts papildus finansējums.

Tomēr Vanaga min, ka metodi "skolēns/skolotāja likme" paredz arī Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija.

Kā skaidro Vanaga, "tā ir attieksme pret pedagogiem un maksimāli nelabvēlīgāku aprēķinu izmantošana".

Iepriekš ziņots, ka pērn valdība atbalstīja jaunu pedagogu atalgojuma finansēšanas modeli "Skolēns pašvaldībā". Izglītības un zinātnes ministrija mērķdotāciju pašvaldībai aprēķinās atbilstoši Valsts izglītības informācijas sistēmā esošo skolēnu skaitam katrā pašvaldībā, ko sareizinās ar mērķdotāciju vienam skolēnam un atbilstošajiem koeficientiem, proti, kādu no pieciem reģionālajiem koeficientiem, programmas veida vai mācību formas (tālmācība, neklātiene un citiem) koeficientiem.

Kā ziņots, LIZDA ir paziņojusi, ka aicinās skolu pedagogus no septembra sākt beztermiņa streiku. Kā informē LIZDA vadītāja Inga Vanaga, arodbiedrība vairāk nerīkos piketus vai gājienus, bet no septembra plānots sākt beztermiņa streiku. Tas nebūšot brīdinājuma streiks, kas notiks noteiktu laiku, bet tas turpināsies tik ilgi, kamēr tiks sadzirdētas LIZDA prasības.

LIZDA ir izvirzījusi trīs galvenās prasības - sabalansēta darba slodze, atalgojuma palielināšanas grafiks saskaņā ar Izglītības likumā noteiktajiem principiem un taisnīgs finansējuma sadales mehānisms, lai neciestu pedagogi no pašvaldībām ar sakārtotu skolu tīklu un lielu izglītojamo skaitu.

Latvijā

Vai karš Ukrainā tiks iesaldēts? Kāpēc iedzīvotājiem beidzies romantisma periods attiecībā pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski? Kāpēc sarūk ziedotāju skaits kara plosītajai valstij – par šo un citiem aktuāliem jautājumiem saistībā ar notikumiem Ukrainā pēc 1000 kara dienām TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” runā iniciatīvas “Twitter konvojs” aizsācējs, Eiropas Parlamenta deputāts (Apvienotais saraksts) Reinis Pozņaks.

Svarīgākais