Ašeradens pārliecināts, ka līdz rudenim jautājumi par pedagogu algām un noslodzi tiks atrisināti

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Daudzi jautājumi par pedagogu atalgojumu un noslodzi līdz rudenim tiks atrisināti, pauž Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV).

Viņš norādīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kopā ar pašvaldībām aktīvi strādā pie jautājumiem par skolu tīkla efektivizēšanu, samērīgu slodžu sadali un optimālu atalgojumu pedagogiem.

Politiķis pauda uzskatu, ka pašvaldībām būtu nepieciešama lielāka autonomija skolu un pedagogu jautājumos, jo tās labāk pārzina savu skolu situāciju. Kā piemēru Ašeradens minēja, ka pašvaldības zina, kuras mazās skolas būtu nepieciešams saglabāt, un kur derētu veidot lielākas skolas.

Tāpat pašvaldībām vajadzētu būt atbildīgām par pedagogu slodžu proporciju, jo, kā norādīja deputāts, dažādu skolotāju situācija atšķiras. Kā ilustrējošu piemēru viņš pieminēja, ka varbūt sporta skolotājam nav nepieciešams tik daudz laika, lai sagatavotos nākamajai stundai, kā literatūras vai vēstures skolotājam.

Tāpat komisijas priekšsēdētājs pauda, ka projekts "Skola 2030" nav ticis realizēts veiksmīgi, jo tas netika atbalstīts ar gataviem mācību materiāliem. Tādējādi pedagogiem ilgstoši nācās veltīt savu brīvo laiku, lai sagatavotos nākamajai nodarbībai. "Šeit ir liels izaicinājums ministrijai, kādā veidā līdz rudenim nodrošināt, ka šie mācību materiāli ir, un, manuprāt, tas ir izdarāms," atzīmēja Ašeradens.

Jau ziņots, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aicinās skolu pedagogus no septembra sākt beztermiņa streiku.

Pēc jūnija vidū notikušā piketa un tam sekojošās tikšanās ar izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci (K) LIZDA vadītāja Inga Vanaga sacīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nepiekāpās nevienā no trijām pedagogu izteiktajām prasībām.

Piketa trīs galvenās prasības bija sabalansēta darba slodze, atalgojuma palielināšanas grafiks saskaņā ar Izglītības likumā noteiktajiem principiem un taisnīgs finansējuma sadales mehānisms, lai neciestu pedagogi no pašvaldībām ar sakārtotu skolu tīklu un lielu izglītojamo skaitu.

Latvijā

Augstākā tiesa (AT) atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, tādējādi stājās spēkā notiesājošs spriedums, ar kuru mobilo telefonu zaglim piespriesta brīvības atņemšana uz trīs gadiem, aģentūru LETA informēja AT.

Svarīgākais