Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē šodien deputāti vienojās pieprasīt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) iesniegt datus par pedagogu darba samaksas jautājumiem.
Šāds lēmums pieņemts, jo komisijas sēdē izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces (K) padomnieks Jānis Ozols (K) nebija sagatavojis deputātiem prezentāciju, jo tā jau visiem un visur esot rādīta. Ozols sēdē izklāstīja pedagogu darba samaksas jauno kārtību, skaidroja daudzos un dažādos koeficientus, kuros ieviestas izmaiņas, taču uz konkrētiem jautājumiem nespēja atbildēt, novēroja aģentūra LETA.
Komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) apšaubīja Ozola pārliecību, ka jaunā pedagogu mērķdotācijas sadales kārtība veicinās skolu tīkla sakārtošanu, ja reiz tām pašvaldībām, kuras skolu tīklu ir sakārtojušas, ieguvums ir ļoti minimāls.
Arī uz jautājumu, kādas ir viena skolēna izmaksas, Ozols precīzi atbildēt nevarēja. Minēja, ka tie ir 157 eiro, taču, kādi konkrēti pakalpojumi ir iekļauti šajā summā, viņš nezināja, vien uzsvēra, ka šajā summā ietilpst viss, ko valsts samaksā.
Bijusī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska atgādināja, ka pērn maijā sagatavotajā ziņojumā vidējās viena skolēna izmaksas bija 109 eiro. Lielajās skolās viens skolēns izmaksāja 59 eiro, mazajās skolās - 191 eiro. Viņa apšaubīja datus, ka gada laikā viena skolēna izmaksas ir tik būtiski paaugstinājušās.
Deputāti Ozolam norādīja, ka bez konkrētiem datiem nav iespējams saprast, kādas pārmaiņas pedagogu darba samaksas kārtībā IZM ir iecerējusi un kādi no tā būs ieguvumi skolotājiem un skolēniem.
Deputāts Jānis Vucāns (ZZS) secināja, ka ar šādu IZM pieeju rezultāts būs tāds, ka "kam ir, tam dos, kam nav, no tā ņems", līdz finālā Latvijas reģioni paliks bez skolām un iedzīvotājiem. Viņam piekrita arī deputāte Ingūna Rībena.
Deputāte Evija Papule pauda uzskatu, ka ar jauno pedagogu darba samaksas sadales jauno kārtību IZM nevis cenšas paaugstināt skolotāju atalgojumu, bet gan samazināt skolu skaitu.
Neapmierinātību ar IZM izstrādāto piedāvājumu, ko šodien atbalstīja Ministru kabinets, pauda arī sociālie partneri, norādot, ka turpmākos četrus gadus finansējums skolām nemainīsies, izņemot solītos pedagoga zemāko mēneša darba algas likmes paaugstināšanu par 8,4% katru gadu, taču algu paaugstināšanas grafiks vēl nav apstiprināts.
Papule atzina, ka valdība šodien jau ir pieņēmusi lēmumu, tādēļ Izglītības komisijas viedoklim par normatīvo aktu nebūs jēgas, taču IZM sniegtie dati ļaus paplašināt izpratni par pieņemto lēmumu.
Kā vēstīts, valdība otrdien pieņēma jauno pedagogu darba samaksas dotāciju aprēķinu un sadales modeli, kas sniegs papildus finansējumu pašvaldībām ar sakārtotu izglītības iestāžu tīklu novadā.
Jaunais modelis nosaka to, ka mērķdotācijas tiks aprēķinātas pašvaldībām, nevis katrai izglītības iestādei, kā tas ir bijis iepriekš. Sekojoši pašvaldībām tiks sniegta lielāka loma izglītības tīklu kārtošanā un pedagogu atalgojumu konkurētspējas nodrošināšanā. Papildus tiek noteikts, ka pašvaldībām vismaz 7% no piešķirtā finansējuma būs jānodrošina atbalsta personāla nodrošināšanai, bet ne vairāk kā 15% būs jāatvēl administrācijas darbiniekiem.
Tā kā noteikumu projekts paredz koeficientu piemērošanu izglītības programmām, ir aprēķināts nepieciešamais mērķdotācijas apmērs vienam skolēnam mēnesī - 1.-6.klasei 94 eiro, 7.-9. klašu grupā tie ir 121 eiro, bet 10.-12.klašu grupā - 130 eiro vienam skolēnam. Mērķdotācijas apmērs bērniem pirmsskolas izglītības grupās no piecu gadu vecuma un bērniem speciālajās grupiņās ir 80 eiro mēnesī.
Skolēniem, kas apgūst speciālās izglītības programmas, neklātienes programmas vai izglītības programmu tālmācības formā, pamatizglītības profesionāli orientētās programmas, kā arī valsts ģimnāziju 10-12.klašu skolēniem tiek piemēroti papildkoeficienti.
Lai mazinātu pašvaldību atšķirības pedagogu darba samaksas nodrošināšanā, noteikumu projektā ietverti vairāki reģionālie koeficienti, par kuriem notikušas diskusijas ar pašvaldībām. Noteikumu projekts paredz vienādot reģionālos koeficientus valstspilsētām un Pierīgas pašvaldībām, kā arī zemāko blīvumu novadi ir sadalīti viendabīgos "puduros", ievērojot iedzīvotāju skaita attiecību lauku un pilsētu teritorijās, kā arī izglītojamo skaitu novadā. Tām pašvaldībām, kuras ir pie ES ārējās robežas, reģionālais koeficients ir palielināts uz 1,41, kas nozīmē, ka šīs izglītības iestādes saņems par 41% lielāku finansējumu nekā Rīgas skolas.
Noteikumu projekts paredz arī noteiktus kritērijus, kas pašvaldībai jāievēro, sadalot mērķdotāciju izglītības iestādēm. Tā, pašvaldībai būs pienākums un atbildība rūpēties par kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanu katrā izglītības iestādē, nodrošinot normatīvajos aktos paredzētās zemākās mēneša darba algas likmes piemērošanu ikvienam pedagogam.
Lai motivētu pašvaldības sakārtot izglītības iestāžu tīklu novadā, visām pašvaldībām, kurās ir ticis sakārtots skolu tīkls, kvalitātes piemaksas tikts palielinātas līdz 2,5% no nākamā mācību gada nevis par 15%, kā tas bija solīts iepriekš. Savukārt ja skolēnu un skolotāju attiecības būs virs vidējā mērījuma valstī 2022.gadā, tiks nodrošināts 2% papildfinansējums.
Noteikumu projekts kā pārejas periodu paredz četrus mācību gadus - 2022./2023., 2023./2024., 2024./2025. un 2025./2026. mācību gadu, kuros ir nostiprināts solidaritātes princips. Tādējādi pašvaldībām tiek doti četri mācību gadi kārtot skolu tīklu un meklēt iespējas skolotājiem nodrošināt pēc iespējas pilnas slodzes.
Kopējā finansēšanas aprēķina maiņas fiskālā ietekme, kas aptver gan pašvaldību, gan privāto dibinātāju izglītības iestādes, ir 3,5 miljonu eiro 2022.gada septembra-decembra mēnešiem, 10,6 miljonu eiro 2023.gadam, 9,8 miljonu eiro 2024.gadam, 8,4 miljonu eiro 2025.gadam, 10,2 miljonu eiro 2026.gadam un 13,7 miljonu eiro turpmāk ik gadu
