Visām iesaistītajām pusēm - valstij, pašvaldībām un skolām - ir jāpilda deklarācijā ierakstītie solījumi par skolotāju atalgojumu un slodzi, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Rīgas Klasiskās ģimnāzija direktors Romans Alijevs (GKR).
Viņš norādīja, ka solījumi nav pildīti, tādēļ arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir paziņojusi par lēmumu rudenī rīkot beztermiņa streiku. Vērtējot līdzšinējo darbu, Alijevs atzina, ka diemžēl starp institūcijām trūkst sadarbības un izpratnes, kā rezultātā cieš skolas un skolu direktori.
Runājot par to, vai atbalsta beztermiņa streika rīkošanu, direktors uzsvēra, ka viņš ir amatpersona, savukārt LIZDA biedriem ir tiesības piedalīties streikā. "Tā nav mana vaļa ļaut vai liegt," uzsvēra direktors.
Viņš atzinīgi vērtē to, ka ir sākušās diskusijas par sabalansētu skolotāju slodzi, kas pirms gada, diviem nebija iespējams. "Lai gan visas valdības izglītību uzskata par prioritāti, taču reāla rīcība līdz šim ir izpalikusi. Politiķiem nav izpratnes par skolu kā organizāciju, par skolotāja darba pienākumiem," sacīja Alijevs.
Runājot par iespējamo pedagogu trūkumu, viņš norādīja, ka Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā vajadzētu sporta un bioloģijas skolotāju, jo esošajiem skolotājiem ir pārslodze. "Es gribu, lai skolotājiem ir sabalansēta slodze, jo, strādājot ar lielu slodzi, pasliktinās kvalitāte un ir lielāks risks, ka skolotāji saslimst, un tad nav, kas viņus aizvieto," skaidroja Alijevs.
Viņa ieskatā, Rīgā vajadzētu atbildīgāk risināt skolu tīkla sakārtošanas jautājumu, jo tā varētu racionālāk rīkoties ar resursiem, tajā skaitā arī ar cilvēkresursiem.
Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina (JV) neatbalsta beztermiņa streika rīkošanu rudenī, jo uzskata, ka streiks vēl vairāk sašķels sabiedrību un skolotāji būs zaudētāji. Turklāt skolotājiem ir atbildība par skolēnu zināšanām, kas jau tā divu Covid-19 pandēmijas gadu dēļ ir atstājušas ievērojamus robus gan skolēnu zināšanās, gan socializācijas iespējās.
Tajā paša laikā direktore uzsver, ka viņa nenostājas pret izglītības nozares problēmu risināšanu, atzīstot, ka pēdējos gados skolotāja darbs ir birokratizēts un "apaudzis" ar daudziem un dažādiem pienākumiem, zem kuriem līkst skolotāju pleci.
Viņa atgādina, ka jau 2016.gadā Smiltenes izglītības iestādes ir reorganizētas, skolotāju netrūkst, taču, lai nopelnītu algu, skolotāji arī viņas skolā strādā vairāk nekā vienu slodzi. Vergina kritiski vērtē arī jauno Izglītības un zinātnes ministrijas pedagogu mērķdotācijas sadales modeli, kas liks visus novienādot.
"Izglītība ir galvenā atslēga gudrai un drošai sabiedrībai. Ja Ukrainas tauta ir ierakumos, tad mums ir jāstrādā Eiropas drošībai, mēs nedrīkstam pieļaut, ka ienaidnieks berzēs rokas par iekšējām nesaskaņām," pauda Vergina.
Kā vēstīts, LIZDA aicinās skolu pedagogus no septembra sākt beztermiņa streiku.
Kā skaidro LIZDA vadītāja Inga Vanaga, arodbiedrība vairāk nerīkos piketus vai gājienus, jo politiķu nespēja rīkoto protestu laikā atrast kompromisu un pildīt LIZDA prasības parādījusi lēmējvaras "īsto attieksmi".
Sekojoši no septembra plānots sākt beztermiņa streiku, par kuru šodien vienbalsīgi lēma LIZDA padome. Vanaga uzsver, ka tas nebūs brīdinājuma streiks, kas notiks noteiktu terminu, bet tas turpināsies tik ilgi, kamēr tiks sadzirdētas LIZDA prasības.
Vanaga atgādina, ka 2015.gadā norisinājās vienu dienu garš pedagogu streiks. No šīs pieredzes arodbiedrības padome esot iemācījusies, ka efektīvs streiks būs tikai tad, ja tas būs beztermiņa.
Papildus LIZDA vērsīsies pie pašvaldībām, izglītības iestāžu vadītājiem, augstskolu pārstāvjiem, kā arī vecākiem, jo viņiem esot jāsaprot, ka pedagogiem patīk strādāt ar bērniem, bet ar pašreizējo darba slodzi pedagogs nevar atvēlēt pietiekamu laiku, lai izpildītu prasības, kuras pieprasa jaunais mācību saturs.
Iepriekš ziņots, ka ceturtdien pie Saeimas rīkotajā piketā LIZDA nav izdevies panākt garantijas tās izvirzīto prasību izpildei.
Pēc tikšanās ar Izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci (K) LIZDA vadītāja Inga Vanaga sacīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija nepiekāpās nevienā no trijām pedagogu izteiktajām prasībām.
Piketa trīs galvenās prasības bija sabalansēta darba slodze, atalgojuma palielināšanas grafiks saskaņā ar Izglītības likumā noteiktajiem principiem un taisnīgs finansējuma sadales mehānisms, lai neciestu pedagogi no pašvaldībām ar sakārtotu skolu tīklu un lielu izglītojamo skaitu.
LIZDA priekšsēdētāja Vanaga uzsvērusi, ka izglītības sistēma valstī ir sabrukuma priekšā, un tas pavisam drīz var rezultēties ar to, ka nebūs vairs, kas iet klasēs, kas vada stundas. Tādā gadījumā būtiski cietīšot izglītības kvalitāte un pieejamība.
