LU Padome vērtēs rektoram Muižniekam izvirzītās apsūdzības

LU Padome "ir ieinteresēta, sadarbojoties ar citām LU lēmējinstitūcijām un valsts pārvaldes institūcijām, nodrošināt šīs situācijas operatīvu izvērtēšanu un lēmumu pieņemšanu atbilstoši LU un valsts interesēm, balstoties juridiski pamatotos dokumentos par rektoram izvirzīto apsūdzību", uzsvērts paziņojumā.

Prokuratūra ir uzrādījusi apsūdzību Muižniekam par iespējamu nelikumīgu pabalstu izmaksu augstskolā. Prokuratūra apliecināja, ka apsūdzība uzrādīta par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas.

Par šādu nodarījumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, sabiedrisko darbu vai naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Muižnieks kā iestādes vadītājs ir vienīgā apsūdzētā persona kriminālprocesā. Amatpersonai drošības līdzekļi šajā procesā nav piemēroti.

Patlaban prokuratūra detalizēti nekomentēja, par kādiem konkrētiem gadījumiem pret Muižnieku vērsti pārmetumi, taču apstiprināja, ka lieta sākta pēc Valsts kontroles iesnieguma, jo bija konstatēta nelikumīga pabalstu izmaksa LU. Šo lietu pirms nodošanas prokuratūrā izmeklējis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Latvijas Universitāte 2019.gadā, kad notika cīņas par Muižnieka apstiprināšanu rektora amatā, ar četriem darbiniekiem noslēdza vienošanos par profesionālās darbības ierobežojumu uz diviem gadiem. Kad rektors pēc tiesas lēmuma tika apstiprināts amatā, LU ar diviem no šiem darbiniekiem atkārtoti uzsāka darba tiesiskās attiecības. Kā atzīmēja VK, līdz pat revīzijas noslēgumam LU netika rīkojusies, lai atgūtu finanšu līdzekļus par laika periodu, kad profesionālās darbības ierobežojumam vairs nebija pamata.

Saskaņā ar VK revīzijā konstatēto, LU diviem darbiniekiem, ar kuriem noslēgtas vienošanās par divu gadu profesionālās darbības ierobežojumu, nepamatoti izmaksāti 19 474 eiro. VK par šiem secinājumiem vērsās ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, kura to pārsūtīja KNAB.

Pēc prokuratūras paziņojuma izglītības ministre Anita Muižniece (K) vērsās pie LU Padomes, Senāta un Satversmes sapulces ar lūgumu izvērtēt Muižnieka atbilstību amatam saistībā ar prokuratūras uzrādīto apsūdzību. Ministre uzsvēra nepieciešamību rīkoties operatīvi, lai mazinātu kaitējumu universitātei un visai Latvijas augstākās izglītības un zinātnes sistēmai.

Augstskolu likums nosaka, ka rektors ir persona ar nevainojamu reputāciju. LU rektora Muižnieka reputācija, pēc ministres domām, ir būtiski apdraudēta.

Savukārt Muižnieks ir pārliecināts, ka darbojies likumīgi un LU interesēs. Muižnieks pauda nostāju, ka viņa rīcība 2019.gada augustā, ar vairākiem darbiniekiem pārtraucot darba attiecības un slēdzot vienošanos par konfidencialitāti, kā rezultātā viņiem tika izmaksāta kompensācija, bija likumīga un augstskolas interesēs. Par to, kā apgalvo Muižnieks, liecinot 2020.gada janvāra KNAB lēmums atzīt izmaksāto naudu par likumīgu, kā arī VK padomes 2021.gada aprīļa un 2022.gada maija lēmumi.

LU iekšējā sarakstē par Muižnieces izteikto aicinājumu rektors atsaucies uz nevainīguma prezumpciju, kuras kontekstā publisko iestāžu pienākums "būtu atturēties no paziņojumiem, rīcības, utt., kas var radīt priekšstatu par personas vainīgumu, pirms tas konstatēts likumā noteiktā kārtībā".

"Papildus informēju, ka, izsniedzot apsūdzības rakstu, procesu virzošā prokurore norādīja, ka lieta ierosināta par juridiskās interpretācijas detaļām, no kurām būtiskākā ir jautājums par kompensācijas sākotnējo grāmatojumu finanšu uzskaites dokumentos. Par to man kā iestādes vadītājam būtu jāatbild, tāpat kā par nenotīrīto sniegu no Raiņa bulvāra ēkas jumta ziemā. Prokuratūra nav uzlikusi man nekādus ierobežojumus turpināt pildīt LU rektora amata pienākumus," kolēģus informējis Muižnieks.