Mācību gada pagarināšana ir nepieciešama, tomēr šīs pārmaiņas nevar būt mehāniskas, liekot bērniem turpināt sēdēt klasēs, skaidro vecāku organizācijas "Mammamuntetiem.lv" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Lai gan organizācijas vadītāja atzīst, ka mācību gada pagarināšana gan izlīdzinātu mācību slodzi, gan labvēlīgi ietekmētu bērnu traumatisma rādītājus, kas Latvijā jau gadiem ir augsti, viņa uzskata, ka nopietni diskutējams ir tas, kā praktiski izskatīsies bērna mācību posms, kas ievilksies vasarā.
Akmentiņa-Smildziņa uzsver, ka nedrīkst mācību gadu pagarināt mehāniski, liekot bērniem turpināt sēdēt klasēs. Ja mācību gadu pagarina, tad mācībām vasaras posmā esot maksimāli jānotiek ārā - svaigā gaisā, saulē, nodrošinot kustības un spēles.
Akmentiņa-Smildziņa izceļ, ka tikai retā skola gada laikā bērniem tiek nodrošināta iespēja starpbrīžos iet ārā vai mācīties ārā. Esot jāņem vērā tas, ka Latvijas vasara ir ļoti īsa, taču bērniem ir vajadzīga saule, siltums, svaigs gaiss un kustības.
Papildus Akmentiņa-Smildziņa uzskata, ka pirms tiek ieviestas jaunas un nopietnas pārmaiņas, ir nepieciešams sakārtot jau esošās problēmas, piemēram, skolotāju un skolas darbinieku trūkumu, mobingu, kur Latvijas rādītāji ir vieni no augstākajiem Eiropā, kā arī bērnu psihoemocionālās veselības traucējumus.
Akmentiņa-Smildziņa skaidro, ka joprojām turpina pieaugt rindas Bērnu un pusaudžu resursu centrā, turklāt bērnu mentālās veselības problēmas kļūst nopietnākas. Kā liecina centra dati, divkāršojies ir hospitalizēto pusaudžu skaits, kuri ierodas stacionāros mentālās veselības dēļ.
Akmentiņa-Smildziņa uzsver: "Ja galdā tiek celts priekšlikums par mācību gada pagarinājumu, tad tas jādara, vienlaikus galdā ceļot arī konkrētu, skaidru plānu, kā tiks risinātas jau esošās problēmas. Mācību gada mehāniska pagarināšana esošās problēmas nekādā veidā nesamazinās."