Jomas profesionāļi norāda uz nepieciešamību universitāšu finansējuma modelim piesaistīt privātā sektora līdzekļus

Nepieciešams attīstīt augstskolu finansējumu modeli tā, lai varētu piesaistīt arī privāto finansējumu, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē pauda Rīgas Tehniskās universitātes pārstāve Elīna Gaile.

Savukārt Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks skaidroja, ka nepieciešams palielināt augstākās izglītības darbaspēka atalgojumu, lai sasniegtu kvalitatīvus un izglītotus profesionāļus no dažādām valstīm.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece politikas ieviešanas un monitoringa jautājumos Diāna Laipniece prezentēja ministrijas veidotu pētījumu, par augstskolu attīstību un to salīdzinājumu ar citām valstīm. Prezentācijā skaidrots, ka Latvijā augstākajā izglītībā tiek ieguldīti 0,82% no iekšzemes kopprodukta, kas ir mazāk par vidējo procentu Eiropas Savienībā.

Precīzāk tika arī izskatīti četri augstākās izglītības veidi, kas tiek piedāvāti pasaulē - bezmaksas valsts augstākā izglītība kā Dānijā, Zviedrijā un Somijā, valsts augstākā izglītība, kur visi studenti maksā kaut nelielu maksu, kā Francijā vai Vācijā, bezmaksas un maksas studiju vietas uz akadēmisko kritēriju pamata, kā tas ir Latvijā, un diferencēta studiju maksa kā ASV.

Komisijas sēdē IZM izteica vairākus priekšlikumus, kas attīstītu augstāko izglītību Latvijā. IZM piedāvā pāriet uz 40 stundu darba slodzi, tenūras jeb uz mūžu piešķirta amata karjeras iespējas, kā arī beztermiņa līgumus, kas nav tenūras, pāreju uz pretendentu atlases procedūru vakantam akadēmiskā personāla amatam un noteikt minimālās kompetences prasības akadēmiskajam personālam, lai iekļautos katrā no karjeras posmiem.

Papildus IZM izteica priekšlikumu iestrādāt akadēmiskās karjeras posmus universitāšu profesoriem. Piemēram, pirmā līmeņa pētnieki būtu lektori, asistenti un jaunākie pētnieki, bet ceturtā līmeņa pētnieki būtu galvenokārt darbinieki ar tenūras amatu.

Komisijas sēdē arī tika prezentēts pētījums, kurā tika secināts, ka, ja augstākās izglītības profesori strādātu 1000 stundas gadā, tad atalgojums, kas ir noteikts pēc Ministru kabineta noteikumiem, būtu optimāls. Tomēr reālajā situācijā augstākās izglītības darbinieki strādā daudz vairāk stundu, nekā tas ir noteikts likumos. Tādēļ esot nepieciešams izprast, cik īstenībā augstākās izglītības darbinieki velta laiku darbam, lai spētu objektīvi noteikt šī personāla atalgojumu.

Iepriekš ziņots, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdē diskutēja par augstākās izglītības pedagogu atalgojumu un minimālo atalgojuma slieksni.

Kā skaidroja Saeimas deputāts Ilmārs Dūrītis (AP), nebūs iespējams uzlabot augstākās izglītības kvalitāti, ja netiks attīstīts mācībspēku piesaistošs atalgojums.

Dūrītis sacīja, ka pašreizējā situācijā valstī, kamēr tiek runāts par vispārējās minimālās algas pieaugumu un pieaug vidējais atalgojuma līmenis, docenti ar doktora grādu saņem atalgojumu zem vidējā atalgojuma līmeņa valstī. Tāpēc esot nepieciešams palielināt augstākās izglītības pedagogu minimālā atalgojuma slieksni.

Tomēr tādēļ, ka nav pilnībā skaidra konceptuālā pieeja augstākās izglītības pedagogu minimālā atalgojuma palielināšanai, Dūrītis lūdza uz nākamās apakškomisijas sēdi IZM sagatavot precīzāku prezentāciju par turpmākajiem ministrijas plāniem.

Savukārt izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) skaidroja, ka pakāpeniska finansējuma palielināšana augstākajai izglītībai ir jābūt augstskolu autonomijā.

Muižniece uzsvēra, ka katrai augstskolai ir jābūt savai iekšējai kārtībai ar kritērijiem, kas nosaka individuāla pasniedzēja vai pētnieka atalgojumu. Kā piemēru Muižniece min piesaistītās pētniecības finansējumu un kvalitatīvas publikācijas zinātniskajos žurnālos.

Tāpat politiķe uzskata, ka nesen izveidojušās augstskolu padomes, kuru atlīdzība ir atkarīga no vidējā akadēmiskā personāla atlīdzības noteiktajā augstskolā, motivēs piesaistīt papildu finansējumu un nodrošinās konkurētspējīgu atalgojumu.