Augstskolas par sekmīgiem darbības rezultātiem saņems papildu finansējumu, paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais Augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modelis.
Kā aģentūru LETA informēja IZM Komunikācijas nodaļā, šodien IZM informatīvais ziņojums "Par uz rezultatīvajiem rādītājiem orientētu augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modeli" izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.
Informatīvais ziņojums sagatavots, lai izvērtētu augstākās izglītības finansēšanas kārtību Latvijā, salīdzinātu to ar citās valstīs esošajām augstākās izglītības finansēšanas sistēmām, kā arī sniegtu priekšlikumus uz rezultatīvajiem rādītājiem orientēta augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanai.
Uz rezultatīvajiem rādītājiem orientēta augstākās izglītības finansēšanas modeļa izstrādei un informatīvā ziņojuma sagatavošanai IZM izveidoja darba grupu, kurā strādāja pārstāvji no IZM, Ekonomikas, Kultūras, Zemkopības, Veselības un Labklājības ministrijas, Latvijas Studentu apvienības, Latvijas Rektoru padomes, Augstākās izglītības padomes un Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas.
Uz rezultātiem vērsta augstākās izglītības finansēšana paredz, ka augstskolas sekmīgas darbības rezultātā saņems papildu finansējumu. Šāda pieeja valsts budžeta finansējuma piešķiršanā stimulētu augstākās izglītības iestādes paaugstināt studiju un pētniecības kvalitāti un efektivitāti, kā arī nodrošinātu racionālāku publiskā finansējuma izmantošanu, īstenojot principu - "nauda seko kvalitātei". Uz rezultātiem vērsta augstākās izglītības finansējuma modeļa ieviešanai būtu nepieciešami papildu finanšu līdzekļi.
Lai pilnīgi ieviestu uz rezultātu orientētu augstākās izglītības finansēšanas modeli, darba grupa ierosina augstākās izglītības finansējuma aprēķina formulu papildināt ar pieciem jauniem rezultatīvajiem rādītājiem/indikatoriem - starptautiski citējamu publikāciju skaits uz vienu akadēmisko personu augstskolā, ārvalstu studentu īpatsvars (% no studentu kopskaita konkrētajā augstskolā), finansējuma no starptautiskajiem avotiem īpatsvars augstskolas kopējā finansējumā, zems administratīvā personāla atalgojuma īpatsvars augstākās izglītības iestādes atalgojuma kopsummā, augstskolas pilna laika absolventu skaits esošajā akadēmiskajā gadā pret esošā gada studējošo kopskaitu.
Uz rezultatīvajiem rādītājiem vērsts augstākās izglītības finansēšanas princips kļūst arvien populārāks gan Eiropā, gan ASV, gan citur pasaulē, nomainot tos finansēšanas modeļus, kuros finansējumu augstskolām piešķir proporcionāli uzņemto studentu skaitam. Uz rezultātu vērstos finansēšanas modeļos pamatā tiek ņemts vērā grādu ieguvēju īpatsvars, vidējais studiju laiks, beidzēju sasniegumi kvalifikācijas eksāmenos, fakultāšu panākumi zinātnes grantu konkursos un citi rādītāji. Apkopojot pasaules praksi šāda modeļa izstrādē, IZM izveidotā darba grupa secināja, ka kritēriju nedrīkst būt ļoti daudz un tiem jābūt vienkārši iegūstamiem un pārbaudāmiem.
Uz rezultatīvajiem rādītājiem orientēta augstākās izglītības finansēšanas modeļa izstrāde ir viens no uzdevumiem, kurš veicams saskaņā ar IZM izstrādāto un 2010.gada 3.augustā valdībā apstiprināto "Pasākumu plānu nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam".
Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka finansēšanas modeli būs iespējams ieviest, ja tiks realizēts finansējuma pieaugums līdz 2015.gadam sasniedzot valsts budžeta finansējumu augstākajai izglītībai 1,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).