LIZDA: Ukrainas bēgļu bērnu skološana paspilgtina izglītības sistēmas nepilnības

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Nav divu domu, ka Latvijas pedagogiem ir jāpalīdz Ukrainas bēgļu bērniem apgūt mācību vielu, taču, lai to varētu izdarīt kvalitatīvāk, ir nepieciešams atbalsta personāls, kura šobrīd pietrūkst, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.

Viņa atzina, ka Latvijas skolās jau ilgstoši ir problēmas ar pedagogu un atbalsta personāla trūkumu, taču Ukrainas bēgļu bērnu ierašanās šīs problēmas ir vēl vairāk paspilgtinājusi.

Vanaga stāstīja, ka ar daudziem ukraiņu bērniem skolotāji ir spiesti runāt krieviski, citādi viņiem nav iespējams izskaidrot mācību vielu, bet tādējādi cieš latviešu bērnu zināšanas.

"Skolotājam ir jāatrod, kā mācīt gan Ukrainas skolēnu, gan arī nejust kaut kādu diskomfortu mācību procesā mūsu bērniem, un atbalsta personāla pietrūkst," atzina Vanaga.

Viņa piebilda, ka skolēniem pietrūkst arī psihologu.

LIZDA jau iepriekš uzsvēra, ka Ukrainas bēgļu bērniem Latvijā ir nepieciešams nodrošināt intensīvāku valodas mācīšanās procesu, lai bērnus varētu sekmīgāk iesaistīt Latvijas sabiedrībā.

Pēc LIZDA vadītājas vārdiem, Latvijai kā bēgļu uzņēmējai nepieciešams saprast, cik daudz bērni valstī varētu palikt ilgāku laiku, jo pagaidām no daudziem ukraiņu bēgļiem esot dzirdēts, ka uzturēšanās Latvijā ir īstermiņa plāns, "kamēr normalizēsies situācija Ukrainā". Ukrainā jau mēnesi turpinās Krievijas sāktais karš, kura noslēgumu nav iespējams prognozēt.

Vanagas skatījumā, īstermiņa Ukrainas kara bēgļu bērnu uzņemšana izteikti atšķiroties no Latvijas mazākumtautību bērnu integrēšanas, jo bēgļu bērni nav dzīvojuši Latvijas valodas telpā un viņiem latviešu valoda ir sveša. Spiest ukraiņu bērniem dažu mēnešu laikā apgūt latviešu valodu tā, lai viņi var pilnvērtīgi mācīties latviešu valodas plūsmā, būtu nesamērīgi, iepriekš pauda LIZDA vadītāja.

Kā ziņots, Krievijas sāktais karš Ukrainā pēdējos mēnešos izraisījis plašas bēgļu straumes, tostarp arī Latvijas virzienā. Latvijas skolās patlaban mācās vairāk nekā 3600 Ukrainas bēgļu bērnu.

Latvijā

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone stāsta: “Lai tās vēsturiskās ēkas iedzīvinātu, tur atgrieztos cilvēki, viņām ir vajadzīga renovācija. Renovācija vēsturiskām ēkām visdrīzāk ir salīdzinoši dārga, un jaunos projektos dominē zaļi iekšpagalmi, ļoti daudz zaļā infrastruktūra. Tas ir kaut kas, kur ir izaicinājums iestādīt koku, jo bieži pazemē ir ūdens caurules un siltumtīkli.”

Svarīgākais