Valdība LZP direktores amatā apstiprina Laumu Muižnieci un ieceļ LU padomes sastāvu

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Valdība šodien Latvijas Zinātnes padomes (LZP) direktores amatā apstiprināja Laumu Muižnieci.

Pēc iepriekšējā direktora Edmunda Tamana darba beigām tika izsludināts atklātais konkurss amatam. Muižnieci nominēja pēc uzvaras LZP konkursa atlasē, kur komisija vienbalsīgi atzina dalībnieci.

Muižniece atbilst zinātnieka statusam pēc atbilstoši iegūtās kvalifikācijas, iegūstot doktora grādu Tallinas Tehnoloģiju Universitātē tehnoloģiju pārvaldībā, izveidojot sešas starptautiski citējamas un ekspertu recenzētas zinātniskās publikācija, kā arī piedaloties vairāk nekā trīs zinātniskajos projektos.

Muižnieces līdzšinējā darbavieta jau vairāk nekā četrus gadus bijusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Paralēli Muižniece kopš 2012.gada ir bijusi vieslektore, vēlāk docente Banku augstskolā.

Viņa no 2016.gada ir Latvijas Universitātes Ķīmiskās fizikas institūta darba pakas "Technology marketing" vadītāja, kur strādā ar tehnoloģiju mārketingu.

Tāpat Ministru kabinets šodien apstiprināja Latvijas Universitātes (LU) augstskolas padomes sastāvu, tajā iekļaujot Mārīti Seili, Baibu Apinu, Ivaru Kalviņu, Mārtiņu Brenci un Raimondu Lapiņu.

Seile ir bijusī Latvijas Izglītības un zinātnes ministre, kas absolvējusi LU Fizikas un matemātikas fakultāti ar maģistra grādu matemātikā un Tventes Universitāti Nīderlandē. Pašreiz Seile ir Latvijas elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas nozares izglītības eksperte.

Ieguvusi doktora grādu datorzinātnē, Apine strādā par docenti LU, vadot kursus "IT audits" un "IT pārvaldība". Papildus Apine ir Ukrainas otrās lielākās bankas "Oschadbank" Padomes priekšsēdētāja un Latvijas uzņēmuma "PricewaterhouseCoopers" pastāvīgā apakšuzņēmēja.

Kalviņš ir viens no mildronāta izgudrotājiem, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents. Kalviņš ir ieguvis Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas zelta medaļu kā labākajam izgudrotājam. Ķīmiķis ir ieguvis augstāko izglītību LU Ķīmijas fakultātē.

Brencis ir Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktora vietnieks Eiropas Savienības fondu sistēmas attīstības jautājumos. LU Juridiskajā fakultātē Brencis ir apguvis Tiesību zinātņu profesionālo studiju programmu un ieguvis profesionālo kvalifikāciju "Jurists".

Lapiņš ir Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks. Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā ieguvis profesionālo bakalaura grādu uzņēmējdarbības vadībā, pašlaik studē maģistratūrā Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē.

Kā nosaka Ministru kabineta rīkojums "Par valsts augstskolu tipiem", universitātes padomi veido 11 locekļi, no kuriem piecus izvirza Ministru kabinets.

Latvijā

Celtniecības sadārdzinājumi, lielo projektu vēl lielākās izmaksas, inflācijas procents būvniecībā, kas jau kļuvis par atsevišķu rādītāju ekonomikas datos — visi šie cenu pieaugumi galu galā atspoguļojas preču un produktu cenās, sitot pa gala patērētāju makiem. Laiks apskatīt ziloni istabā, kāpēc pie mums gatavais objekts nereti izrādās pat divkārt dārgāks, nekā bija plānots — un te nerunāsim pat ne par “Rail Baltica”.

Svarīgākais