Visreālāk mācību procesu ukraiņu bēgļu bērniem būs organizēt attālinātā formātā, atzīst Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.
Vanaga pamato, ka ukraiņu bēgļu bērni būs izvietoti dažādos Latvijas novados un pilsētās, un šajās vietās nav iespējams nodrošināt mācību priekšmetu īstenošanu, jo pastāvēs valodas barjera starp skolotājiem un skolēniem. Pēc viņas paustā, nepietiek skolotāju, kas runā ukraiņu valodā, un nav zināms, cik daudz ir skolēnu, kas runā krievu vai angļu valodā.
Tāpēc LIZDA vadītāja uzskata, ka racionālākais risinājums pagaidām ir Ukrainas skolai Rīgā uzņemties atbildību un nodrošināt attālinātas mācības.
Vanaga saprot, ka tas rada papildu slogu šīs skolas vadībai un skolotājiem, tomēr pašreizējā situācijā neesot citas alternatīvas. Tādēļ LIZDA pārstāvji ir sazinājušies ar Ukrainas skolu un informējuši, ka ir gatavi palīdzēt sfērās, kurās tas būs iespējams.
Papildus LIZDA pārstāvji uztur kontaktus ar ukraiņu skolotāju arodbiedrības pārstāvjiem.
Vanaga uzsver, ka, pirms sākas bēgļu bērnu mācīšana, ir nepieciešams nodrošināt veiksmīgu adaptācijas procesu. Nepieciešams nodrošināt psihologa atbalstu, ar bērnu un bērna ģimeni aktīvāk būs jāstrādā sociālajiem dienestiem. Pēc tam, kad bērnam ir palīdzēts tikt galā ar šoku par dzīves vietas piespiedu maiņu, bērns var sākt mācību procesu Latvijā.
Tomēr, pirms tiek precīzi izlemts par mācību saturu bēgļu bērniem, ir svarīgi apzināties, cik reāli Latvijā ir pieejami resursi - finansiālie, darbaspēks, ukraiņu valodā runājoši cilvēki, kas spētu palīdzēt tulkot vai pat mācīt, - skaidro Vanaga.