Prakse Nodarbinātības aģentūrā: atspēriena punkts
Pašlaik man ir sajūta, ka es daru tādu darbu, kas cilvēkiem ir noderīgs, man ir jauki kolēģi, un pavisam noteikti zinu, ka nevēlos braukt prom no Latvijas, sarunā ar Neatkarīgo saka Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Rīgas reģiona filiāles nodarbinātības aģente Linda Lāme.
Nonākot bezdarbnieku rindās, Linda nezaudēja cerību, bet uzreiz pieteicās mācībām, un viņai tika piedāvāta iespēja iesaistīties Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansētā projektā Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība un kļūt par nodarbinātības inspektoru asistenti. Arī Santa Šteinerte tāpat kā Linda, kļūstot par reģistrētu bezdarbnieci, uzreiz pieteicās apmācībām un pašlaik ir NVA Rīgas reģiona filiāles koordinējošā eksperte.
Risina problēmu
Šogad NVA uzsākusi ESF finansētu projektu, lai uzlabotu ne tikai NVA klientu apkalpošanas kvalitāti, bet arī atbalstītu jauniešus bezdarbniekus, un tā ietvaros NVA filiālēs visā Latvijā praktizēsies 144 jaunieši bezdarbnieki. Straujais bezdarba pieaugums un NVA darbības optimizācija, samazinot aģentūras darbinieku skaitu, ir ievērojami palielinājusi darbinieku noslodzi. Visvairāk ar pieaugošo bezdarbnieku pulku saskaras inspektori, beidzamā gada laikā bezdarbnieku skaits uz vienu inspektoru ir dubultojies – 2008. gadā uz vienu inspektoru bija 327 bezdarbnieki, bet 2009. gada septembrī – jau 630, liecina NVA dati.
Izaugsmes iespējas
Projektā var iesaistīties jaunieši bezdarbnieki vecumā līdz 25 gadiem ar iegūtu augstāko izglītību. Kopumā NVA Rīgas reģiona filiālē praktizējušies jau 18 jauniešu. Santa un Linda ir divas no viņiem. NVA Rīgas reģiona vadītājas vietniece Tamāra Ozola ir ļoti apmierināta ar projekta norisi, jo asistenti būtiski atslogo inspektoru darbu. "Tas ir ļoti svarīgi arī jauniešiem, kuri, lai gan ir ar augstāko izglītību, tomēr palikuši bez darba," stāsta T. Ozola. Viņasprāt, prakse NVA ir lielisks atspēriena punkts cilvēka karjerā. Prakses laikā jaunieši strādā praktiski visās daļās – apmācību, darba tirgus, kā arī klientu pieņemšanā, lietvedībā. T. Ozola lepojas, ka praktikanti arī piesakās konkursā uz vakantajām darba vietām tepat NVA un uzvar konkursos.
Tieši tā notika ar L. Lāmi. Jauniete stāsta, ka ieguvusi bakalaura grādu uzņēmējdarbības vadībā un maģistra grādu ekonomikā. Viņas līdzšinējā pieredze bija darbs valsts pārvaldē, kur, samazinot štata vietas, arī viņa zaudējusi darbu. "Reģistrējoties bezdarbniekos, uzreiz jau zināju, ka man ir jāiesaistās vēl kādās apmācībās un jāmācās krievu valoda. Visai ātri piedāvāja iesaistīties šajā projektā, un es uzreiz piekritu – pēc asistentu apmācībām sāku strādāt ar klientiem, reģistrēt pirmoreiz atnākušos bezdarbniekus," stāsta Linda. Paralēli tam viņa pieteikusies uz NVA izsludinātu konkursu – meklēja darbiniekus inspektora amatā. Linda izturējusi visai lielu konkursu un nu strādā NVA pastāvīgā darbā.
Aizrauj jaunais
S. Šteinertei ir psiholoģes izglītība un, nokļūstot bezdarbnieku rindās, viņa skaidri zinājusi, ka vēlas apgūt projektu vadību un angļu valodu. Piesakoties mācībām, arī viņa uzreiz saņēmusi uzaicinājumu iesaistīties projektā, kas bijis liels izaicinājums. "Uzņēmu to ar prieku, jo domāju, ka būs iespēja izmēģināt savas psihologa zināšanas," saka Santa. Un tā zināmā mērā noticis, jo viņa strādā daļā, kur komplektē grupas apmācībām. Darbs ar cilvēkiem, kuri vēlas mācīties; jāatrod piemērotākais. Turklāt Santa vada arī informācijas dienas bezdarbniekiem – lielas auditorijas priekšā ir jāmāk runāt. Arī Santa pašlaik strādā pastāvīgu darbu NVA: "Par nākotni man grūti teikt, man patīk kaut kas jauns un darbs, kurā es varu radoši izpausties. Pašlaik tas notiek!"