Liedzot augstskolām uzņemt rezidentus par maksu, jaunie speciālisti būs spiesti meklēt iespējas izglītību pabeigt ārvalstīs, pauda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Rezidentūras studiju fakultātes dekāne profesore Ilze Grope.
21.janvārī RSU saņēmusi Veselības ministrijas (VM) vēstuli, kurā noraidīts augstskolas priekšlikums maksas rezidentu skaitu plānot atbilstoši valsts un pašvaldību, kā arī privāto ārstniecības iestāžu nepieciešamībai. Vienlaikus VM aicinājusi pašlaik neplānot maksas rezidentu apmācību.
Grope norādīja, ka saņemtā informācija ir satraucoša gan tiem rezidentūras pretendentiem, kuri ir plānojuši studēt par fizisku vai juridisku personu līdzekļiem, gan RSU sadarbības partneriem - ārstniecības iestādēm, kurām nereti tā ir vienīgā iespēja piesaistīt nepieciešamās specialitātes ārstus veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem.
Grope uzsvēra, ka ir virkne specialitāšu, kur ik gadu tiek plānotas tikai dažas valsts budžeta studiju vietas, bet ārstniecības iestāžu nepieciešamība ir piecas vai pat vairāk reižu lielāka. Turklāt maksas rezidentūra ir vienīgā iespēja privātām ārstniecības iestādēm iegūt tādus speciālistus kā neirologs, ginekologs, endokrinologs, nefrologs, kardiologs, radiologs savu pakalpojumu nodrošināšanai, norādīja Grope.
"Neplānojot maksas rezidentūras vietas, jaunie speciālisti, kuri sešus savas dzīves gadus jau investējuši ceļā uz savu iecerēto specialitāti, Latvijā to nevarēs iegūt un būs spiesti meklēt iespējas izglītību pabeigt ārvalstīs, iespējams, tur arī paliekot. Tas tuvākajā nākotnē tiešā veidā atspēlēsies kā vēl lielāks speciālistu trūkums medicīnā, kas jau šobrīd nav ne tuvu pietiekams," uzskata profesore.
Viņasprāt, speciālistu trūkuma kritiskā līmeņa sasniegšana ietekmēs valsts iespējas nodrošināt iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību saprātīgā termiņā, kas var veidot Satversmes un cilvēktiesību pārkāpumus.
Pašlaik RSU studē 129 ārsti-rezidenti, kuri studē maksas vietās. Studiju maksu 92% gadījumu sedz juridiskas personas - privātas, valsts vai pašvaldību ārstniecības iestādes.
Grope skaidroja, ka studijas nav lētas, un lielāka daļa iestāžu tās ieplāno savlaicīgi. Piemēram, procesa veiksmīgai norisei RSU jau savlaicīgi veikusi maksas uzņemšanas noteikumu izstrādi un apstiprināšanu Senātā, kā arī ar tiem iepazīstinājusi studējošos. Tāpat universitāte ir aptaujājusi ārstniecības iestādes, lai noskaidrotu šī gada nepieciešamības un iestāžu gatavību apmaksāt nepieciešamo ārstu studijas.
Kopumā atsaukušās vairāk nekā 20 ārstniecības iestādes, norādot uz gatavību apmaksāt 153 dažādu specialitāšu ārstu apmācību par saviem līdzekļiem, atklāja Grope.
"Ir jāsaprot, ka šī situācija ir novēršama, lēmumus pieņemot ar ilgtermiņa redzējumu, nevis īstermiņa skatījumā," uzsvēra profesore.
Pašlaik RSU ir vērsusies pie VM ar vēstuli, lūdzot definēt principus maksas rezidentu uzņemšanai 2022./2023.akadēmiskajam gadam. RSU uzskata, ka nedrīkst ignorēt ārstniecības iestāžu nepieciešamību pēc speciālistiem, pacientu nepieciešamību pēc veselības aprūpes pakalpojumiem un jauno ārstu vēlmi izvēlēties studijas noteiktā specialitātē, jo specialitātes izvēle, kur var sevi realizēt vispilnīgākajā apmērā ir tieši saistīta kvalitatīvu veselības aprūpi.
Jau ziņots, ka VM šobrīd strādā pie grozījumu projekta Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtību.
Pēc VM paustā, noteikumu izstrādē ir aicinātas iesaistīties kā augstskolas, tā ārstniecības iestādes un ārstniecības personu profesionālās organizācijas. Ņemot vērā arī notiekošās diskusijas par valsts apmaksātās rezidentūras attīstību un maksas rezidentūru, pašlaik - līdz Ministru kabineta noteikumu grozījumu apstiprināšanai Ministru kabinetā - VM ir aicinājusi RSU un Latvijas Universitāti pagaidām neplānot 2022./2023.studiju gada maksas rezidentūras vietas.
Tāpat VM vērš uzmanību, ka no šī gada valsts pilnā apmērā sedz rezidenta darba samaksu arī rezidentiem, kuri studiju programmu apgūst par personīgiem vai citu personu līdzekļiem. Līdz ar to jaunu maksas rezidentūras vietu plānošanā VM ieskatā nepieciešama cieša ministrijas un augstskolu sadarbība.
