Vanaga par IZM plānu pedagogu piesaistei: Mēs taču negribētu iet pie ārsta, kuram izglītība ir citā jomā

Šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti kritizēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto plānu jauno pedagogu piesaistei.

Kā norādīja komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV), domājot par jauno pedagogu piesaistes veidiem, pašlaik izstrādātajā plānā nav pārdomāts, kā palīdzēt jau skolās strādājošajiem pedagogiem.

"Viņam ir jājūtas aizsargātam, drošībā un motivētam darīt savu darbu. Bet tagad akcents atkal ir - mums vajag jaunus, jaunus, jaunus [skolotājus]. Tas nebeigsies, ja mēs nestabilizēsim [situāciju] un neradīsim skolotāju apmierinātību ar darbu, ko viņi dara," pauda Ašeradens.

Ne mazāk būtisks faktors ir arī skolotāja profesijas "prestiža reanimācija", un, lai to paveiktu, iecerēts izstrādāt gan pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku no 2023.gada, gan arī noteikt sabalansētu darba slodzi, vēstīja IZM pārstāve Baiba Bašķere.

IZM izstrādātais īstermiņa risinājumu plāns pedagogu vakanču aizpildīšanai paredz uz laiku piesaistīt pedagoģijas studiju programmu studentus un pensionētus pedagogus. Tāpat tas paredz psiholoģiskā un emocionālā atbalsta nodrošināšanu skolotājiem, kā arī piemaksas par darbu paaugstināta riska apstākļos. To izpilde būtu paredzēta līdz 2021./2022.mācību gada beigām.

Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere informēja, ka pašlaik Liepājā kopumā trūkst 12 pedagogi, kas ir mazāk, salīdzinot ar citām pašvaldībām. Lai aizpildītu pedagogu slodzes, ir uzrunāti arī pensionētie pedagogi, taču tam nav bijis panākumu, saņemot "vairāk atteikumu, nekā atsaucības", jo pandēmijas apstākļos būtu jānodrošina attālinātās mācības, stāstīja Niedre-Lathere.

Arī Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza uzskata, ka pensionēto skolotāju atgriešanās ikdienas mācību procesā nav risinājums. Šim mērķim nevarot kalpot arī augstskolu mācītspēka iesaiste, jo viņiem esot "nedaudz citādāka metodiskā un praktiskā darba pieredze, un kompetencēs balstītā mācību satura īstenošana, acīmredzot, ir pārāk sarežģīta".

IZM izstrādāto vidējā termiņa risinājumu plānots īstenot līdz 2023.gadam, un tas paredz piedāvāt metodisko atbalstu tiem skolotājiem, kuri strādā citās profesijās, lai viņi atgrieztos strādāt pedagoģijas nozarē. Tāpat plāns paredz pedagogu papildu kvalifikācijas ieguvi saskaņā ar izglītības iestādes vadītāja pieprasījumu, norādot konkrēto vakanci un stundu skaitu.

Sadarbībā ar skolas dibinātāju paredzēts sludināt darba vidē balstītas mācības, izvērtējot iespēju paplašināt pretendentu skaitu, piemēram, programmā "Mācītspēks" sagatavot arī pirmsskolas skolotājus. To atzinīgi novērtēja Auza, uzverot, ka ir jāpalielina to studentu skaits, kurus iesaista programmā "Mācītspēks". Pašlaik programmā uzņem 100 dalībniekus.

Viņa norādīja, ka arī citu jomu studentiem ir jādod iespēju izvēlēties apgūt kursu pedagoģijā. Piemēram, Latvijas Lauksaimniecības universitātē ir B programmas kurss pedagoģijā 72 stundu apjomā, kurā studenti var apgūt pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību.

Auzas piedāvājumam nepiekrita Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga, norādot, ka 72 stundu kursi reglamentētas profesijas pārstāvim nebūtu ilgtermiņā atbalstāmi.

"Mēs taču negribētu iet pie ārsta, policista, pavāra, friziera u.c. speciālista, kurš ieguvis izglītību citā jomā, apguvis 72 stundu kursus," pauda Vanaga.

Savukārt ilgtermiņa risinājumus IZM plāno ieviest līdz 2025.gadam, un tie paredz novērst jauno pedagogu izdegšanas riskus. Paredzēts, ka jaunajiem skolotājiem būs pieejama ne tikai sadarbībā ar Latvijas Universitāti veidotā mentora programma, bet arī emocionālā atbalsta grupa, lai dalītos pieredzē un gūtu atbalstu izaicinājumos. Tāpat risinājumi paredz arī atbalstu nepilna laika studentiem, sedzot studiju izdevumus, piešķirot stipendijas, vienojoties par nodarbinātības nosacījumiem.

Ašeradens izteica pārmetumus par to, ka IZM pie pedagogu vakanču problēmas strādā jau trīs gadus, un komisija vēlētos "dzirdēt beidzot kādu risinājumu, kas kustās uz priekšu". Izglītības un zinātnes ministres padomnieks Jānis Ozols solījās prezentēt ziņojumu par daba grupas padarīto šī gada maijā.

LETA jau ziņoja, ka saskaņā ar LPS datiem uz pērnā gada 15.novembri kopējais trūkstošo pedagogu skaits Latvijā bija sasniedzis 1330. Vislielākais pedagogu trūkums bija novērojams tādos mācību priekšmetos kā svešvalodas, matemātika, latviešu valoda, dizains un tehnoloģijas, attiecīgi 144, 110, 105 un 116 skolotāji.