Mazāk nekā puse pašvaldību nodrošina pedagogiem veselības apdrošināšanu
Pašlaik 19 pašvaldībās no 43 izglītības iestādēs darbiniekiem tiek nodrošinātas veselības apdrošināšanas polises, informē Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrība (LIZDA), kas uzskata, ka "polisei ir jābūt normai".
LIZDA rīcībā esošā informācija par nodrošinātajām sociālajām garantijām izglītības iestāžu darbiniekiem liecina, ka veselības apdrošināšanas polises tiek nodrošinātas 19 pašvaldībās. Sociālās garantijas skolu darbiniekiem ir pieejamas, piemēram, Bauskas novada pašvaldībā, Dienvidkurzemes novada pašvaldībā, Kuldīgas novada pašvaldībā, Ķekavas novada pašvaldībā Salaspils novada pašvaldībā un Saulkrastu novada pašvaldībā.
Tikmēr sešās pašvaldībās veselības apdrošināšanas polise ir pieejama daļai darbinieku, piemēram, tā ir pedagogiem, bet nav tehniskajiem darbiniekiem un medicīnas personālam. Turklāt polises izmaksas var tikt segtas ar līdzmaksājumu vai nodrošinot veselības apdrošināšanas polises tajās pašvaldības administratīvajās vienībās, kurās tās bija pirms apvienošanās administratīvi teritoriālās reformas ietvaros. Piemēram, tāda situācija skolās pastāvot Augšdaugavas, Ādažu, Cēsu, Tukuma un Jēkabpils novados un Rīgā.
Savukārt 18 pašvaldībās veselības apdrošināšanas polises nav pieejamas vispār. Starp tām ir, piemēram, Aizkraukles novads, Jelgavas pilsēta, Preiļu, Rēzeknes, Siguldas un Valkas novados.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga atzīmējusi, ka nereti vienā pašvaldībā vienā skolā darbiniekiem tiek nodrošinātas polises, bet kādā citā nav. Viņasprāt, tām ir jābūt pieejamām gan pedagoģiskajam, gan tehniskajam personām, ņemot vērā, ka darbs izglītības iestādēs ikdienā ir saistīts ar paaugstinātu psihoemocionālo slodzi un šobrīd Covid-19 infekcijas izplatības laikā arī ar augstu risku darbinieku drošībai un veselībai, kas ietekmē arī vispārējo veselības stāvokli. Taču, no otras puses skatoties, biežākais polišu neesamības iemesls pašvaldībās ir arī finansiālās problēmas, atzinusi Vanaga.
"Veselības apdrošināšanas polise nav mazsvarīgs elements. Ja pašvaldības ir ļoti tuvu viena otrai, bet vienā ir apdrošināšanas polise, bet otrā nav, tad tas ir arī savā veidā kā darbinieka zināms pārvilināšanas elements, kā papildus bonuss. Polisei ir jābūt kā normai, nevis darbinieku pārvilināšanas elementam," pauda Vanaga.
LIZDA ir nosūtījusi vēstuli Saeimas komisijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Latvijas Pašvaldību savienībai un visām pašvaldībām, aicinot parūpēties par izglītības iestāžu darbiniekiem, uzlabojot darbiniekiem veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un motivējot darbiniekus preventīvi rūpēties par savu veselību.