Vanaga: Budžeta vietu samazināšana izglītības un pedagoģijas programmās ir īstermiņa domāšana un nozares problēmu neizprašana

Rīcībā esošie dati liecina, ka kopumā šogad izglītības un pedagoģijas programmās paredzētas 1942 vietas, kas ir par 53 vietām mazāk nekā iepriekšējā gadā. Atsevišķas programmās notika budžeta vietu pārdale, novirzot tās citām studiju programmām.

Piemēram, no 75 uz 54 samazinājās budžeta vietu skaits Daugavpils Universitātes 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā "Sporta un sociālo zinību skolotājs", taču parādījušās 35 budžeta vietas bakalaura studiju programmā "Skolotājs" un no 59 uz 73 palielinājies budžeta vietu skaits 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā "Pirmsskolas skolotājs".

Savukārt Latvijas Universitātē (LU) par 55 vietām palielinājās budžeta vietu skaits 2.līmeņa augstākas izglītības programmā "Skolotājs (2020)" un par 20 vietām pieaudzis budžeta vietu skaits programmās "Pirmsskolas skolotājs (2020)" un "Sākumskolas skolotājs (2020)".

Vienlaikus LU, piemēram, ir samazinājies vietu skaits studiju programmā "Dabas zinātņu un informācijas tehnoloģijas skolotājs". 2021.gadā tajā bija paredzētas 34 budžeta vietas, taču šogad tikai 18.

Vanaga uzsvēra, ka nav pieļaujami samazināt budžeta vietu skaitu programmās, kur akūti trūkst pedagogu. Viņasprāt, budžeta vietu samazināšana ir īstermiņa domāšana un problēmas neizpratne, jo pašlaik trūkst līdzsvars starp piedāvājumu un pieprasījumu.

"Šīs studiju programmas nav no tām, kas būtu studējošo "top3" vai "top5" sarakstā, un, ja viņiem vēl jāiet par savu naudu studēt, jāņem studiju kredīts, piemēram, tad viņi droši vien izvērtēs vai, saprotot kādas nozarē algas, vispār izvēlēties šo profesiju," pauda Vanaga.

LIZDA nosūtījusi vēstuli Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas priekšsēdētājam, kā arī virknei parlamenta deputātu, nozares ministrijai un Latvijas augstskolām "par satraucošo situāciju ar budžeta vietu samazinājumu pedagoģijas studiju programmās 2022.gadā".

Tāpat LIZDA lūgusi steidzami sasaukt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdi, lai vērstu lēmējvaras, izpildvaras un pārējo iesaistīto pušu uzmanību uz minēto problēmu.

LIZDA vairākkārtīgi ir iestājusies par to, ka izglītības un pedagoģijas programmās studējošajiem nepieciešams lielāks valsts atbalsts studiju finansēšanas, kreditēšanas, stipendiju un citos jautājumos, lai spētu atjaunot pedagoga darba prestižu, piesaistītu vairāk jauniešu pedagoģijas studijām, un perspektīvā mazinātu skolotāju trūkumu Latvijas skolās.