"Ministrijas vārdi patreiz kategoriski nesakrīt ar tās darbiem"; LIZDA nosoda IZM
Arodbiedrība turpinās pieprasīt vienreizējo piemaksu visiem pedagogiem par darbu ārkārtas situācijā, pausts Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) izplatītajā paziņojumā.
Organizācija nosoda Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), "kas nav politiski pieteikusi vienreizējās piemaksas pedagogiem un skolotāju palīgiem par darbu pandēmijas apstākļos". Lai gan sociālie un sadarbības partneri ministrijai sniedza izvērstus argumentus par iemesliem, kādēļ vienreizējās piemaksas būtu vitāli svarīgas, minētie apsvērumi tā arī nav ņemti vērā un patreiz politiski šī iniciatīva netiek virzīta, uzsver organizācijā.
Vienlaikus LIZDA apgalvo, ka nozares ministrijas vārdi patreiz kategoriski nesakrīt ar tās darbiem. Proti, izglītības ministre Anita Muižniece (JKP) medijiem esot norādījusi, ka šādas piemaksas tikšot gatavotas un virzītas, bet IZM pārstāvji šo apgalvojumu esot pauduši arī Saeimas Izglītības komisijas sēdē.
LIZDA uzsver, ka turpinās pieprasīt vienreizējo piemaksu visiem pedagogiem, atbalsta personālam un skolotāju palīgiem, sākot no pirmsskolas izglītības iestāžu sektora līdz augstākās izglītības sektoram.
Jau ziņots, ka IZM piedāvā sabalansēt darba slodzi un nodrošināt psihoemocionālo atbalstu, lai mazinātu pedagogu izdegšanu.
Balstoties uz Latvijas Pašvaldību savienības apkopotajiem datiem par apmēram 600 trūkstošiem skolotājiem, IZM uzsver, ka liela loma slodžu līdzsvarošanā ir pašvaldībām un skolu tīkla sakārtošanai. Vienlaikus gan ministrija piebilst, ka ir jādomā par piemaksām pedagogiem, kuri uzņemas veikt lielāku slodzi, taču pašlaik nav viena unikāla risinājuma visām izglītības iestādēm.
Pēc IZM uzskatiem, pedagogi varētu mācīt vairākus mācību priekšmetus. Savukārt attiecībā uz atsevišķu mācību priekšmetu īstenošanu ir iespējas savstarpēji slēgt līgumus par šo mācību priekšmetu īstenošanu.
Valsts izglītības informācijas sistēmas dati uz 2021.gada 30.novembri liecina, ka vispārējā izglītībā ir 14 074 vispārējās izglītības skolotāji un 59 profesionālās izglītības skolotāji, kas māca vairāk nekā vienu priekšmetu vienā izglītības iestādē. Savukārt profesionālajā izglītībā, izņemot speciālās izglītības iestādes, situācija ir pretēja - vairāk nekā vienu priekšmetu skolā izglītības iestādē pasniedz 392 vispārējās izglītības skolotāji un 1987 profesionālās izglītības skolotāji.
Pašlaik, lai atrastu iespējas, kā motivēt studējošos apgūt pedagoģiju īsā cikla programmā, ir sāktas sarunas ar Latvijas Universitāti par iespējamo atbalstu ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā, sacīja IZM.
Līdz gada beigām Latvijas pedagogi tiek aicināti saņemt psihoemocionālo atbalstu, piedaloties no valsts budžeta finansētā grupu supervīzijā. To nodrošina Izglītības kvalitātes valsts dienesta koordinētā atbalsta programma "Supervīzijas Latvijas pedagogiem Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai". Līdz šim tajās regulāri varēja piedalīties arī to skolu pedagogi, kuri iesaistīti projektā "PuMPuRS" un strādā ar skolēniem, kuriem ir risks priekšlaicīgi pārtraukt mācības, taču IZM uzskata, ka šādam atbalsta rīkam jākļūst par pastāvīgu programmu.
Nākamajā gadā IZM plāno izstrādāt prototipu pedagoģiskā personāla, izglītības iestāžu vadības, atbalsta personāla pieprasījuma un piedāvājuma analīzei pirmsskolas izglītībā, vispārējā, profesionālajā un interešu izglītībā. Attiecīgi saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem tiktu izveidota izglītības kvalitātes monitoringa sistēma izglītības kvalitātes attīstībai, kas balstās uz statistiskās informācijas, salīdzinošo izglītības pētījumu rezultātu, valsts līmeņa izglītojamo sasniegumu un citu izglītības iestāžu darba rezultātus raksturojošu rādītāju mērīšanu un analīzi, centralizēto eksāmenu rezultātu analīzi un akreditācijas un licencēšanas, kā arī pedagogu darbības kvalitātes novērtēšanas informācijas izmantošanu un analīzi, ievērojot vidējā termiņā un ilgtermiņā sasniedzamos nozares stratēģiskos mērķus un rezultātus.