Pedagoģijas studiju programmas šogad absolvējušo skaits ir mazāks nekā Latvijā trūkstošo pedagogu skaits, šodien Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (PPMF) rīkotajā konferencē "Kur tu esi skolotāj?" sacīja fakultātes profesore Linda Daniela.
Konferencē tika pausts, ka pirmsskolas un sākumskolas pedagogu trūkums Latvijā tuvojas kritiskajai robežai. Kā norādīja Daniela, LU pirmsskolas skolotāja kvalifikāciju var iegūt divu līmeņu programmās - "Pirmsskolas skolotājs" un "Pirmsskolas un sākumskolas skolotājs". 2021.gadā šīs programmas absolvēja attiecīgi 239 un 115 studenti, taču iestājušies kopumā bija 579.
Savukārt sākumizglītības programmas studijās šogad bija iestājušies 122, taču pabeiguši vien 53 studenti. Bakalaura skolotāju programmā bija iestājušies 154 studenti - no tiem absolvējuši tikai 54. Arī maģistra studiju programmā novērojama līdzīga situācija - 2021.gadā bija iestājušies 105 studenti, bet diplomu saņēmuši vien 34.
Daniela norādīja, ka nevar prognozēt, cik studentu absolvēs konkrētās programmas, jo ir gan tādi, kas pārtrauc studijas, gan tādi, kas izvēlas paņemt akadēmisko gadu. Vienlaikus viņa atzīmēja, ka absolventu skaits izglītības studiju programmās pagaidām nevar aizpildīt trūkstošo pedagogu skaitu valstī.
Pēc Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) datiem, uz 15.novembri kopējais trūkstošo pedagogu skaits Latvijā bija sasniedzis 1330. Vislielākais pedagogu trūkums bija novērojams tādos mācību priekšmetos kā matemātika, latviešu valoda, dizains un tehnoloģijas, attiecīgi 110, 105 un 116 skolotāji, norādīja LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.
Vienlaikus viņa akcentēja arī atbalsta personāla trūkumu - trūkstot 529 darbinieku.
Tāpat, salīdzinot ar 2008./2009. mācību gadu, ir uz pusi krities pedagogu skaits 35-39 vecuma grupā. Šogad šo pedagogu īpatsvars ir sasniedzis tikai 7,5%.
Kā skaidroja Dundure, pedagogi bija norādījuši, ka lielāka motivācija strādāt pandēmijas apstākļos ir saistīta ar skolotāja darba novērtējumu sabiedrībā. Pedagogi kā faktorus, kas spētu motivēt, minējuši vecāku, skolēnu un sabiedrības attieksmi pret skolotājiem, adekvātu atalgojuma sistēmu, draudzīgu kolektīvu, uzticēšanos pedagogu profesionalitātei, labvēlīgus darba apstākļus un atbalstu darba vietā.
Pašlaik, strādājot pandēmijas radītajos apstākļos, skolotāji jūtas izdeguši, nenovērtēti un noguruši, tāpēc ir jādomā par risinājumiem, kā stiprināt izglītības iestādes un sniegt atbalstu skolotājiem, konferencē pauda Dundure.