Studentu apvienības prasa palielināt augstākās izglītības finansējumu
Šodien, Starptautiskajā Studentu dienā, studentu apvienības visā pasaulē apvienojušās akcijā "#DontCutOurFuture", kurā prasa palielināt augstākās izglītības finansējumu, informē Latvijas Studentu apvienības (LSA) sabiedrisko attiecību vadītāja Izabella Rumkovska.
LSA vērtē, ka kopš 2008.gada ir būtiski samazinājies finansējums augstākajai izglītībai. 2008.gadā augstākās izglītības finansējums no valsts budžeta bija sasniedzis augstāko punktu - 243,7 miljonus eiro, tomēr kopš brīža, kad ekonomiskās krīzes ietekmē finansējums tika krasi samazināts, tā apmērs neesot sasniedzis pat pusi no iepriekš ieguldīto līdzekļu apmēra.
LSA uzskata, ka ir "skaidri redzams, ka augstākās izglītības un zinātnes izdevumu pieaugums Latvijā atpaliek no valdības izdevumu pieauguma kopumā". LSA cer, ka turpmāk finansējums augstākajai izglītībai pieaugs, "lai virzītos uz kvalitatīvu, iekļaujošu un valsts apmaksātu augstāko izglītību visiem studētgribētājiem Latvijā, it īpaši tiem, kuri atrodas riska grupās".
Paziņojumā LSA atkārtoti kritizē augstākās izglītības iestāžu lēmējinstitūciju veidošanas procesu, jo jūnijā Saeimā pieņemtie grozījumi Augstskolu likumā būtiski ierobežojot studējošo līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos - studējošajiem nav garantētas vietas augstskolu padomēs, kā arī studējošajiem tiekot liegts piedalīties pilnvērtīgi valsts augstskolas padomes locekļu atlases procesā.
"Ministru kabineta virzītie valsts padomes locekļi lems par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību, nodrošinās valsts augstskolas darbību atbilstoši tās attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem. Atstājot bez balstiesībām studējošos, grupu, kas ir visvairāk ieinteresēta kvalitatīvas augstākās izglītības ieguvē, un liedzot piedalīties lēmumu pieņemšanas procesos, tiek atvērtas durvis lēmumiem, kas grautu nevis celtu augstākās izglītības kvalitāti Latvijā," pārmet LSA.
Kā uzsver LSA, līdz šim Latvija bija vienīgā valsts Ziemeļeiropā, kurā nebija pieejams atbalsts studējošajiem pēc sociāliem kritērijiem, taču kopš šā gada akadēmiskā rudens semestra pirmo reizi Latvijā ieviests valsts sociālās stipendijas fonds studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm līdz 25 gadu vecumam gan valsts, gan privātajās augstskolās, par stipendijas apmēru nosakot 160 eiro 10 mēnešus gadā.
LSA uzskata, ka tas ir solis pareizajā virzienā, taču studējošie no daudzbērnu ģimenēm ir tikai viena no sociālajām grupām, kam nepieciešams atbalsts. Ir jāizveido atbalsta mehānismi arī tiem studētgribētājiem ar kustību vai attīstības traucējumiem, jaunajiem vecākiem, arī tiem, kuri ilgstoši nevar atrast darbu un citām sociālekonomiskajām riska grupām, tādējādi veicinot augstākās izglītības pieejamību, iekļaušanos studiju vidē, kā arī iesaistīšanos pilnvērtīgā mācīšanās procesā ik vienam, rosina LSA.
Pilnvērtīgs mācību process un studiju kvalitāte ir cieši saistīta ar akadēmiskā personāla kvalifikāciju un zinātnisko darbību. LSA vērtējumā, Latvijas augstākajās izglītības iestādēs ir ierobežoti resursi un iespējas piesaistīt kvalificētu ārvalstu akadēmisko personālu, esot vērojama arī akadēmiskā personāla novecošana, tādēļ LSA uzskata, ka ir jāīsteno mērķtiecīga politika akadēmiskā personāla pastāvīgai attīstībai - gan latviešu, gan ārvalstu jauna akadēmiskā personāla iesaiste, kā arī esošo akadēmisko spēku kompetenču paaugstināšana.
"Nepietiekamā valsts atbalsta dēļ augstskolas nav spējīgas nodrošināt modernu studiju vidi un akadēmiskā personāla kompetenču celšanu, kā arī ārvalstu akadēmiskā personāla piesaisti. Visu šo faktoru kopums negatīvi ietekmē studiju programmu kvalitāti, starptautisko konkurētspēju un mobilitāti - gan iebraucošo, gan izbraucošo mobilo un pilna laika ārvalstu studentu skaita pieaugumu," uzsvērts LSA paziņojumā.
Papildus akadēmiskā personāla attīstībai un iesaistei, ir nepieciešams kāpināt arī zinātniskās darbības intensitāti un nodrošināt ciešāku augstākās izglītības sasaisti ar zinātniskajām institūcijām ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs, domā LSA.