Aptauja: iedzīvotāji ne pārāk labi apzinās nepieciešamību krāt bērnu nākotnei

Lai gan vairumu Latvijas iedzīvotāju uztrauc sava un ģimenes finanšu drošība, tie ne pārāk labi apzinās nepieciešamību krāt arī savu bērnu augstākās izglītības iegūšanai nākotnē, liecina apdrošināšanas sabiedrības "Ergo" pasūtītā Norstat Latvija jaunākā aptauja par iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas tendencēm.

Aptauja rāda, ka 52% no respondentiem veido kaut nelielus uzkrājumus. Gandrīz puse jeb 43% to aizvien dara pēc novecojušas metodes, proti, skaidrā naudā, bet 40% uzkrājumus glabā savā bankas krājkontā.

Savukārt 30% iedzīvotāju veic uzkrājumus pensiju trešajā līmenī, bet 17% - uzkrājumus ar dzīvības apdrošināšanu. 11% no aptaujātajiem ir sasnieguši jau tādu finanšu pratības līmeni, ka veic ieguldījumus vērtspapīros, akcijās un citos finanšu instrumentos.

Samērā lielu motivējošu lomu uzkrājumu veidošanā spēlē arī rūpes par bērnu labklājību, ko par būtisku uzskata 48% no uzkrājumu pašreizējiem vai potenciālajiem veidotājiem.

Sīkāk izvērtējot iedzīvotāju reālo gatavību veidot uzkrājumu bērnu augstākās izglītības iegūšanai nākotnē, redzams, ka 21% aptaujāto atzīmēja bērnu iespējas iegūt labu izglītību kā nozīmīgu satraukuma faktoru, bet tikai 11% jau šodien veido uzkrājumu tieši šim mērķim.

Vēl 27% no aptaujātajiem cer, ka viņu bērns varēs studēt par valsts budžeta līdzekļiem, bet 26% pieļauj iespēju nepieciešamības gadījumā šim nolūkam ņemt kredītu.

Pētījumu īstenoja "Norstat Latvija", aptaujājot 1002 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pētījums tika veikts 2021.gada septembrī.