Izstrādāti trīs pedagogu atalgojuma finansēšanas modeļi

Šodien sēdē izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) informēja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais konceptuālais ziņojums piedāvā trīs finansējuma aprēķina modeļus vispārējās izglītības pedagogu darba samaksa, uzsverot, ka tas neskar profesionālo izglītību, tajā skaitā profesionālās ievirzes un interešu izglītību. Konceptuālā ziņojuma izstrādes posmā tas neaptver arī slodzes maiņas jautājumu.

IZM ir izstrādājusi trīs modeļus pedagogu mērķdotācijas sadalei. Pirmais no tiem ir "Klase skolā", kam nākamgad no valsts budžeta vajadzētu 25 945 065 eiro, savukārt 2023.gadā - 81 247 472 eiro, 2024.gadā - 92 009 267 eiro. Kā skaidro IZM, šajā modelī finansējumu aprēķina skolai. Tas būtu izdevīgs skolām ar nemainīgu skolēnu skaitu.

Otrs modelis ir "Klase pašvaldībā", kam nākamgad vajadzētu 17 502 077 eiro, 2023.gadā - 57 516 851 eiro, 2024.gadā - 73 319 578 eiro. Šajā modelī IZM ieskatā pašvaldībai būtu lielāka loma kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā, taču joprojām pastāvētu nevienlīdzība, jo skolās klašu lielumi mēdz būtiski atšķirties.

Trešais modelis ir "Skolēns pašvaldībā", kuram algas palielinājumam nākamgad vajadzētu 12 371 004 eiro, savukārt 2023. un 2024.gada nepieciešamā summa būtu 37 113 012 eiro gadā. IZM vadībai plāno virzīt šo modeli, jo viena skolēna izmaksas ietver finansējumu skolas mācību plānam, papildpienākumu un atbalsta personālam, arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. IZM ieskatā šajā modelī ir reālas iespējas kāpināt skolotāju skolēnu proporciju. Tas nozīmē, ka pašvaldībai būs jāveido sava stratēģija izglītības kvalitātes nodrošināšanai un vadībai, skolu tīkla uzturēšanai. Pašvaldība saņemtu kopsummas maksājumu.

IZM norāda, ka precizētais mērķdotācijas apjoms vienam skolēnam mēnesī 1.-6.klašu grupā ir 126 eiro, 7.-9.klašu grupā - 162 eiro, 10.-12.klašu grupā -172 eiro. Savukārt mērķdotācija vienam piecus līdz sešus gadus vecam bērnam pirmskolā - 106 eiro mēnesī.

IZM plāno ieviest trīs līdz piecus reģionālos koeficientus, savukārt programmu koeficienti paliktu nemainīgi.

Atbalstā pašvaldībām skolu tīkla sakārtošanai no Atjaunošanas un noturības mehānisma plāna laika periodā no 2022.gada līdz 2026.gadam paredzēti 30,6 miljoni eiro, ko plāno piešķirt 20 pamatskolām ārpus pašvaldību administratīvajiem centriem.

IZM 2022.gadā plāno aprobēt modeli "Skolēns pašvaldībā" katrā novadā, nodrošināt valsts finansējuma aprēķina pedagogu darba samaksai modeļa izvērtēšanu, piesaistot auditoru kompānijas ekspertus.

Līdz nākamā gada 1.martam sagatavot grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas reglamentē pedagogu darba samaksas kārtību un iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabinetā. Līdz nākamā gada 1.maijam plānots precizēt modeļa aprēķinus un iesniegt Finanšu ministrijai precizētu papildu finansējuma pieteikumu modeļa ieviešanai no nākamā gada 1.septembra.

Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsvēra, ka Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, pedagogi strādā lielāku kontaktstundu skaitu nekā vidēji OECD valstīs, turklāt viņiem ir ļoti liela stresa pieredze darba, salīdzinot ar citām valstīm, taču jaunais atalgojuma modelis šīs problēmas nerisina. LIZDA pieprasa kvalitatīvu reformu, nevis slodzes vecās, algas grafiks vecais, bet naudas pārdales modelis jauns no nākamā gada 1.septembra, uzsvēra Vanaga.

Latvijas Pašvaldību savienības eksperte izglītības jautājumos Ināra Dundure norādīja, par solījumiem pārskatīt skolēnu blīvuma koeficientus konceptuālajā ziņojumā nekas nav mainīts, jo tieši blīvuma koeficientiem ir būtiska nozīme mērķdotācijas aprēķinam.

Ņemot vērā sociālo partneru plašās iebildumus par piedāvāto pedagogu atalgojuma finansēšanas modeļa maiņu un pārējo sēdē skatāmo jautājumu aktualitāti, komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) diskusijas pārtrauca un paziņoja, ka šim jautājumam tiks rīkota atsevišķa komisijas sēde.

Kā ziņots, pirmdien koalīcijas partneri ir pauduši atbalstu IZM izstrādātajam ziņojumam par pedagogu darba samaksas jauno modeli, pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistus informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Politiķis norādīja, ka līdzko konceptuālais ziņojums tiks saskaņots ar visām ministrijām un sociālajiem partneriem, tas nekavējoties tiks skatīts valdības sēdē. Jauno modeli plānots ieviest dzīvē no nākamā gada 1.septembra.

Izglītības ministre Anita Muižniece (JKP) skaidroja, ka konceptuālais ziņojums sevī ietver trīs iespējamos scenārijus, no kuriem valdībā IZM rekomendēs modeli, kas paredz, ka pedagogu darba samaksas mērķdotācijas apjomu par skolēnu skaitu piešķir pašvaldībām.

IZM ieskatā, ar šādu pieeju varēs panākt krietni labāku sinerģiju starp valsti un pašvaldībām, kā izglītības iestāžu dibinātājiem. "Tādējādi pašvaldības būs mūsu sabiedrotie vienota mērķa, proti, kvalitatīvas izglītības, nodrošināšanai ikvienam skolēnam," uzsvēra politiķe, piebilstot, ka šajā modelī IZM saskata arī izglītības iestāžu tīkla efektivizāciju, kā arī izglītībai pieejamo resursu mērķētāku un lietderīgāku izmantošanu, kā arī iespēju, straujāk nekā līdz šim, kāpināt pedagogu atalgojumu.

Kā vēstīts, pirms nedēļas koalīcijas sanāksmē nolēma uz nedēļu atlikt pedagogu atalgojuma jaunā modeļa skatīšanu valdībā, jo pret to iebilda gan Latvijas Izglītības un zinātnieku darbinieku arodbiedrības (LIZDA), Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji.

LIZDA ieskatā, IZM izstrādātais un tālākai izskatīšanai virzītais pedagogu atalgojuma jaunais modelis "Skolēns pašvaldībā" nerisina būtisko jautājumu par pedagogu darba slodzi, lai pedagogs varētu nodrošināt katra skolēna izaugsmi atbilstoši viņa spējām.

LIZDA uzskata, ka tik būtiskas reformas virzīšana iespējama tikai padziļinātos pētījumos balstītos datos, kas līdz šim nav noticis. Lai gan IZM budžetā bija paredzēti 70 000 eiro, lai veiktu pedagogu nodarbinātības analīzi un izstrādātu prototipu izglītībā nodarbināto pieprasījumam un piedāvājumam, minētais pētījums tā arī nav īstenots. Līdz ar to LIZDA pieprasa neturpināt modeļa "Skolēns pašvaldībā" tālāku virzību, kamēr nav noticis kvalitatīvs pētījums, kā arī profesionālas sarunas ar sociālajiem un sadarbības partneriem.

LIZDA vērsa uzmanību, ka IZM piedāvātajā modelī vispār netiek risināts nozarei akūti svarīgais sabalansētas darba slodzes jautājums, lai gan septembra nogalē publiskotajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izglītības pārskatā "Education at a Glance 2021" norādīts uz pārslodzes un neadekvāta atalgojuma problēmām Latvijā. LIZDA pauda uzskatu, ka OECD ziņojums sniedz nepārprotamu ainu par to, ka starptautiskā salīdzinājumā Latvijas skolotāju algas nav konkurētspējīgas.

Tāpat LIZDA akcentēja, ka IZM virzītajā algu reformas modelī nav iekļautas ļoti daudzas pedagogu grupas, piemēram, pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi darbam ar no 1,5 līdz 4 gadu vecuma bērniem, speciālās, profesionālās ievirzes un interešu izglītības iestāžu pedagogi, tai skaitā, kultūras nozares izglītības iestāžu pedagogi. Pēc LIZDA paustā, būtiski, ka nav iespējams pārliecināties par jaunā modeļa finansiālajiem ieguvumiem un riskiem.

Ņemot vērā, ka IZM izstrādātais jaunais pedagogu darba samaksas modelis nerisina daudzas, vairāku gadu garumā pastāvošas nozarē strādājošo nodarbinātības aktuālas problēmas, LIZDA neatbalsta izstrādātā algu modeļa tālāko virzību.