Latvijas Izglītības vadītāju asociācija neatbalsta zemāku koeficientu Rīgā strādājošiem pedagogiem

Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) neatbalsta pedagogu jauno mērķdotācijas pārdales modeli, informēja LIVA prezidents Rūdolfs Kalvāns.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātās izmaiņas pedagogu darba samaksas mērķdotācijas sadalē esošajā redakcijā iestāžu vadītāji nevar atbalstīt, norādīja Kalvāns, piebilstot, ka analizēs tos priekšlikumus, kurus IZM būs sagatavojusi, bet pagaidām tie vēl neesot redzēti, lai gan IZM ir bijušas sarunas ar atsevišķām pašvaldībām par pedagogu darba samaksas modeļa pilnveidošanu.

LIVA prezidents skaidroja, ka izglītības iestāžu vadītājus apvienojošā organizācija ir iesniegusi iebildumus - viņu skatījumā, būtiskākās problēmas ir atšķirīgie koeficienti Rīgai un citām lielajām pilsētām, kas paredz noteikt ievērojami zemāku koeficientu Rīgā strādājošiem pedagogiem.

LIVA neatbalsta arī direktoru atalgojuma aprēķinu, administrācijas un atbalsta personāla iekšējās kvotas. Tāpat LIVA neapmierina papildfinansējuma samazinājums valsts ģimnāzijām.

Kalvāns piebilda, ka LIVA nav redzējusi konkrētus skolu un pašvaldību līmeņa aprēķinus, lai salīdzinātu tos ar esošo finansējumu.

LIVA prezidents uzsver, ka ir gatavi turpināt diskusiju ar IZM par ziņojumā ietvertajām detaļām.

Kā vēstīts, šonedēļ koalīcijas sanāksmē nolēma uz nedēļu atlikt pedagogu atalgojuma jaunā modeļa skatīšanu valdībā. Šīs nedēļas laikā plānots jaunā modeļa projektu pārrunāt ar Latvijas Izglītības un zinātnieku darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvjiem, uzklausot viņu redzējumu.

LETA jau ziņoja, ka LIZDA pieprasīja nevirzīt uz priekšu pedagogu atalgojuma jauno modeli bez pētījumos balstītiem datiem un saskaņojuma ar sadarbības partneriem, aģentūru LETA informēja LIZDA Sabiedrisko attiecību departamentā.

LIZDA ieskatā, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais un tālākai izskatīšanai virzītais pedagogu atalgojuma jaunais modelis "Skolēns pašvaldībā" nerisina būtisko jautājumu par pedagogu darba slodzi, lai pedagogs varētu nodrošināt katra skolēna izaugsmi atbilstoši viņa spējām.

LIZDA uzskata, ka tik būtiskas reformas virzīšana iespējama tikai padziļinātos pētījumos balstītos datos, kas līdz šim nav noticis. Lai gan IZM budžetā bija paredzēti 70 000 eiro, lai veiktu pedagogu nodarbinātības analīzi un izstrādātu prototipu izglītībā nodarbināto pieprasījumam un piedāvājumam, minētais pētījums tā arī nav īstenots. Līdz ar to LIZDA pieprasa neturpināt modeļa "Skolēns pašvaldībā" tālāku virzību, kamēr nav noticis kvalitatīvs pētījums, kā arī profesionālas sarunas ar sociālajiem un sadarbības partneriem.

LIZDA vērsa uzmanību, ka IZM piedāvātajā modelī vispār netiek risināts nozarei akūti svarīgais sabalansētas darba slodzes jautājums, lai gan septembra nogalē publiskotajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izglītības pārskatā "Education at a Glance 2021" norādīts uz pārslodzes un neadekvāta atalgojuma problēmām Latvijā. LIZDA pauda uzskatu, ka OECD ziņojums sniedz nepārprotamu ainu par to, ka starptautiskā salīdzinājumā Latvijas skolotāju algas nav konkurētspējīgas.

Tāpat LIZDA akcentēja, ka IZM virzītajā algu reformas modelī nav iekļautas ļoti daudzas pedagogu grupas, piemēram, pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi darbam ar no 1,5 līdz 4 gadu vecuma bērniem, speciālās, profesionālās ievirzes un interešu izglītības iestāžu pedagogi, tai skaitā, kultūras nozares izglītības iestāžu pedagogi. Pēc LIZDA paustā, būtiski, ka nav iespējams pārliecināties par jaunā modeļa finansiālajiem ieguvumiem un riskiem.

Ņemot vērā, ka IZM izstrādātais jaunais pedagogu darba samaksas modelis nerisina daudzas, vairāku gadu garumā pastāvošas nozarē strādājošo nodarbinātības aktuālas problēmas, LIZDA neatbalsta izstrādātā algu modeļa tālāko virzību.

LIZDA pieprasa IZM veikt pētījumu par nodarbinātību, vakancēm nozarē, tikties vienlaicīgi ar visiem sociālajiem un sadarbības partneriem, lai meklētu profesionālās diskusijās kompromisus par atzinumos sniegtajiem iebildumiem, priekšlikumiem.

LIZDA ir sagatavojusi atklāto vēstuli par vakancēm, pedagogu pārslodzi, profesionālo izdegšanu, lai pievērstu sabiedrības un politiķu uzmanību samilzušajām problēmām nozarē. Ikviens pedagogs ir aicināts to parakstīt, lai kopīgiem spēkiem panāktu steidzamus risinājumus jaunās algu reformas ietvaros, norādīja LIZDA.

Pēc LIZDA priekšsēdētājas Ingas Vanagas paustā, nevar pieļaut, ka turpinās pedagogu vakanču pieaugums nozarē. Viņa uzsvēra, ka pedagogu profesionālās izdegšanas rādītāji ir ļoti augsti, pastāv nevienlīdzība pedagogu nodarbinātībā.

"LIZDA ir par reformām, bet tādām, kas nodrošina nozarē strādājošo profesionālās ikdienas kvalitāti. Mēs esam par produktīvu, profesionālu sadarbību ar IZM, taču tik būtiskā jautājumā kā atalgojuma reforma mūsu viedokļi nesakrīt. Mēs esam par to, lai būvētu kvalitatīvu izglītības māju kopā! Tādēļ šis ir izšķirīgs laiks, lai nozares ministre parādītu savu kā nozares vadītājas pozīciju "par" vai "pret" sabalansētu darba slodzi, visu pedagogu iekļaušanu jaunajā atalgojuma modelī, konkurētspējīgu atalgojumu," pauda Vanaga.