Izglītības ministrija plāno jaunu finansēšanas modeli skolām

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) konceptuālo ziņojumu par skolu jauno finansēšanas modeli Ministru kabinetā plāno iesniegt oktobra beigās.

Savukārt jaunu valsts finansējuma aprēķina modeli paredzēts ieviest no 2022.gada 1.septembra.

Konceptuālajā ziņojumā būs ietverti trīs izstrādātie mērķdotācijas aprēķina modeļi. Vienlaikus ministrija turpina sarunas ar sociālajiem partneriem un iesaistītajām pusēm.

Kā norādīja ministrijā, lielākais pašvaldību vairums, ar kurām jau pārrunāti izstrādātie mērķdotācijas aprēķina modeļi, izteikušas konceptuālu atbalstu trešajam modelim. Trešais modelis paredz noteikt vidējā viena izglītojamā izmaksas, mērķdotācijas sadalījumu nododot pašvaldību pārziņā. Pašvaldībai jāveido sava stratēģija izglītības kvalitātes nodrošināšanai un vadībai, kā arī skolu tīkla uzturēšanai.

Sarunas par trešajā modelī ietvertajiem koeficientiem turpināsies tad, ja, Ministru kabinets iepazīstoties ar konceptuālajā ziņojumā ietvertajiem modeļu aprakstiem, to atbalstīs.

LETA jau ziņoja, ka IZM izstrādājusi trīs jaunu pedagogu darba samaksas aprēķināšanas modeļu piedāvājumu, rosinot atteikties no principa "nauda seko skolēnam".

Pēdējos gados dažādu ministru vadībā jau notikuši vairāki mēģinājumi atrast optimālo pedagogu darba samaksas aprēķināšanas modeli, vairākkārt pārejot uz atšķirīgu pieeju, taču šogad diskusijas par to atsāktas.

Pirmais modelis noteiktu pāreju uz principu "nauda seko klasei". Šī pieeja veidota, rēķinot finansējumu klasei skolā. Tas nerisinātu ilgstošās skolu tīkla problēmas, kā arī nemotivētu pašvaldības. Finansējums tiktu aprēķināts skolai, mazinot skolēnu skaita izmaiņu ietekmi. Šis modelis IZM ieskatā būtu izdevīgs skolām, minimāli mainoties skolēnu skaitam. Šāda modeļa risks ir iespējamais motivācijas trūkums efektivitātes nodrošināšanai.

Otrais modelis nozīmē principu "klase pašvaldībā", kas paredzētu nepieciešamību noteikt normētās klases izmēru. IZM ieskatā, šāds modelis mudinātu pašvaldības optimizēt skolu tīklu, kā arī veicinātu atbildību par izglītības kvalitāti. Pašvaldībām būtu lielāka loma kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā. Pašvaldība saņemtu naudu tikai konkrētām izmaksu grupām: mācību plāna īstenošanai, kā arī atbalsta pasākumu un administrācijas izmaksām.

Šī pieeja paredz pašvaldībai pašai normēt reālo skolēnu skaitu. Šī modeļa gadījumā pašvaldības mērķdotāciju sadalītu, ņemot vērā valstī noteikto pedagoga zemāko darba algas likmi un darba slodzes lielumu. Bērnu ar speciālām vajadzībām mācību procesa nodrošināšanai paredzēto papildu finansējumu drīkstētu izmanto tikai šim mērķim, nodrošinot atbalsta personālu visiem skolēniem, savukārt no aprēķinātās mērķdotācijas varētu veidot "kvalitātes fondu", ko papildus sadalītu skolām ar augstākiem rezultātiem saskaņā ar valstī apstiprinātiem kritērijiem.

IZM ieskatā šī modeļa vājās puses saistītas ar to, ka valsts finansējuma aprēķins pašvaldībai tiešā veidā saistīts ar normatīvos noteikto zemāko darba algas likmi, līdz ar to zemākās darba algas likmes paaugstināšana tieši saistīta ar valsts papildfinansējuma piešķiršanu. Tāpat aprēķins saistīts ar optimālās klases lielumu, bet realitātē skolās klases ir ļoti dažādu izglītojamo skaitu.

Savukārt trešais modelis raksturots kā "vienkārši un saprotami", un tas paredzētu noteikt vidējā viena izglītojamā izmaksas, mērķdotācijas sadalījumu nododot pašvaldību pārziņā. Pašvaldībai jāveido sava stratēģija izglītības kvalitātes nodrošināšanai un vadībai, kā arī skolu tīkla uzturēšanai.

Trešais modelis paredzētu visu pušu ciešu sadarbību. Viena izglītojamā izmaksa ietvertu finansējumu skolas mācību plānam, pedagogu papildpienākumu un atbalsta pasākumu apmaksu, finansējumu skolas administrācijai un atbalsta personālam, kā arī valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI). Mērķdotāciju pašvaldībai aprēķinātu, ņemot vērā attiecīgo skolēnu skaitu pašvaldībās, mērķdotāciju vienam skolēnam un atbilstošos koeficientus (reģionālais, programmas veida vai mācību formas). Attiecīgi viena izglītojamā izmaksas aprēķinam izmantotu izglītojamo skaitu un valsts finansējumu konkrētajā gadā.

Izvēloties šo modeli, turpmāk valsts finansējuma aprēķins vairs nebūtu saistīts ar vairāku koeficientu sistēmu un zemākās algas likmes celšanu. Tas dotu iespēju straujāk kāpināt pedagogu zemāko algas likmi atbilstoši reālajam pedagogu darba algas likmes kāpumam.

Modeli, kuru atbalstīs Ministru kabineta, plānots ieviest no 2022.gada 1.septembra.