Pāreja uz mācībām valsts valodā ir būtiska jauniešu pilnvērtīgai integrācijai sabiedrībā un valsts dzīvē, izteicies Valsts prezidents Egils Levits, kurš ceturtdien apmeklēja Rīgas Valsts klasisko ģimnāziju.
Sarunā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas un departamenta vadība, Valsts klasiskās ģimnāzijas direktors Romans Alijevs un skolotāji, kā arī Rīgas 34. vidusskolas direktore Nataļja Rogoļeva informēja Valsts prezidentu par to, kādas ir aktualitātes Rīgas izglītības laukā un kā ir veicies ar pāreju uz mācībām valsts valodā.
Tāpat skolu pārstāvji dalījās ar Valsts prezidentu viedokļos par Covid-19 pandēmijas ikdienas problemātiku skolu darbībā.
Runājot par pāreju uz mācībām valsts valodā, Levits pauda viedokli, ka tā būtu būtiska "jauniešu pilnvērtīgā integrācijā sabiedrībā un valsts dzīvē".
Tika apspriesta izglītības iestāžu tīkla pilnveidošana līdz 2027.gadam, izglītības kvalitāte un satura reformas ieviešana, skolu tīkla sakārtošana, dinamika pirmsskolas iestāžu attīstībā un rindu mazināšanā bērnudārzos.
Tāpat pārrunāts atbalsts skolām pārejai uz mācībām valsts valodā.
2018.gada 2.aprīlī stājās spēkā grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas nosaka pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā valsts, pašvaldību un privātajās vispārējās izglītības iestādēs vidusskolas posmā, kur tam jānoslēdzas šajā - 2021./2022. - mācību gadā.
Pamatizglītībā no 2019.gada 1.septembra pakāpeniski tiek piedāvāti trīs valsts valodas lietojuma proporciju modeļi mazākumtautību izglītības programmu apguvē.
Vispārējā vidējā izglītībā pakāpeniski tika izbeigta mazākumtautību programmu īstenošana un notika pāreja uz izglītības programmām latviešu valodā, vienlaikus saglabājot iespēju programmās papildus iekļaut mācību priekšmetus, kas saistīti ar mazākumtautības valodu un identitāti.
Izglītības programmu īstenošana valsts valodā stājās spēkā pakāpeniski: 10. un 11. klasē tas notika 2020.gada 1.septembrī, bet 12.klasē - ar šī gada 1.septembri. No 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiek pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.