Sarunas par mācību iestāžu slēgšanu un klātienes mācību pārtraukšanu pēc skolēnu rudens brīvlaika nav, lai gan tiek izskatīti vairāki risinājumi, kā noturēt skolas atvērtas pie tik straujas Covid-19 saslimšanas izplatības, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" sacīja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP).
Ministre stāstīja, ka tiek darīts viss iespējamais, lai mācības klātienē notiktu pēc iespējas ilgāk, jo sarunas par to, ka pēc skolēnu rudens brīvlaika skolas varētu tikt slēgtas, nenotiek. "Protams, tiek izskatīti dažādi scenāriji, bet, ja mēs vēlamies pagarināt gaidāmo skolēnu brīvlaiku, tad uz šo jautājumu ir jāskatās kompleksi, proti, tad visiem jāstrādā no mājām un nevaram iet uz pasākumiem, jo pretējā gadījumā šāds instruments saslimšanas ierobežošanai nestrādās," sacīja ministre.
Muižniece atgādināja, ka ministrijai vienmēr ir bijis uzstādījums, ka skolas ir pēdējās, ko slēdz, un pirmās, ko ver vaļā. Taču politiķe saprot, ka, redzot, cik strauji pieaug saslimstība ar Covid-19, var nākties pieņemt arī izlēmīgus soļus, saprotot, ka veselības aprūpes sistēma Latvijā ir katastrofas priekšā.
Tomēr viņa ir pārliecināta, ka skolas arī nevar kalpot par iemeslu, kāpēc lielās saslimšanas dēļ mācību iestādēm būtu jāpāriet uz attālinātu mācību procesu, jo salīdzinoši laba ir vakcinācijas atvere jauniešu vidū, un gadījumu skaits, kad klases pāriet attālināti mācīties, neesot tik liels, lai apgalvotu, ka tas ir būtisks infekcijas avots.
"Šobrīd tāda apliecinājuma nav, tāpēc turpināsim uzstāt uz mācībām klātienē," uzsvēra ministre.
Jau ziņots, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šodien plkst.10 ir sasaucis Krīzes vadības padomes sēdi par situāciju Latvijas slimnīcās strauji pieaugošas Covid-19 saslimstības apstākļos, lai lemtu par turpmākiem soļiem situācijas stabilizēšanai.
Krīzes vadības padome ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju saskaņotu rīcību, veicot valsts apdraudējuma preventīvos un pārvarēšanas pasākumus, kā arī tā radīto seku likvidēšanas pasākumus. Padomes sekretariāta darbību nodrošina Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.
Pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atklāja, ka koalīcijas sanāksmē gūts atbalsts stingru drošības pasākumu ieviešanai Covid-19 izplatības mazināšanai.
Šādu drošības pasākumu primārais mērķis būtu pasargāt nevakcinēto sabiedrības daļu no inficēšanās un novērst katastrofu veselības aprūpes sistēmā, skaidroja ministrs.
Savukārt Kariņš pēc Sadarbības sanāksmes atzīmēja, ka šodien no rīta sasauktajā padomes sēdē ministri uzklausīs slimnīcu pārstāvjus un citus ekspertus par iespējamu rīcību situācijā, kad saslimstība un slimnīcu noslogojums strauji pieaug.
LETA jau ziņoja, ka Pavļuts pirmdien koalīcijas sanāksmē solīja aicināt skatīt jautājumu par daudz stingrāku drošības pasākumu ieviešanu, liecina politiķa ieraksts tviterī.
Viņš norādīja, ka Covid-19 situācija Latvijā turpinājusi strauji pasliktināties arī nedēļas nogalē. Piektdien hospitalizēto skaits pārsniedza 500, bet šodien tas ir jau 585.
Jau ziņots, ka Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Jauno ārstu asociācija pieprasa valdību nekavējoties rīkoties un ieviest stingrus pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai.
Arī Pārresoru koordinācijas centra koordinētās akadēmiskās vides ekspertu grupa aicina Ministru kabinetu iespējami īsā laikā sagatavot stingru pasākumu kopumu Covid-19 izplatības ierobežošanai.
Kā ziņots, pie vakcinācijas projekta strādājušais epidemiologs Ņikita Trojanskis sociālajos tīklos paudis, ka Covid-19 pašlaik Latvijā ir nekontrolēti izplatījies, tāpēc reizi mēnesī uz nedēļu vai ilgāk būtu jāievieš stingri "lokdauni", kas varētu turpināties līdz nākamā gada janvārim.