Pirmsskolas pedagogu atalgojuma diskriminācija varētu beigties 2025. gadā, sola IZM

Šodien Budžeta komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu "Novērst diskrimināciju pirmsskolas izglītības pedagogu nodarbinātībā". Iniciatīvu Saeimā iesniedza Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kuras vadītāja Inga Vanaga norādīja, ka kopš iniciatīvas iesniegšanas parlamentā pagājis pusotrs gads, un tās mērķis ir novērst nevienlīdzību pirmsskolas pedagogu darba samaksas un slodzes veidošanās aspektā.

Viņa minēja, ka Lietuvā zemākā darba algas likme pirmsskolu pedagogiem ir 1216 eiro par 36 stundām un Igaunijā - 1315 eiro par 35 stundām. Latvijā zemākā mēneša darba alga par 40 darba stundām ir 872 eiro. Vanaga akcentēja, ka pirmsskolās ļoti trūkst darbinieku, un tā ir kļuvusi par problēmu, ko arī mediji arvien biežāk aktualizē.

LIZDA priekšsēdētāja lūdza komisiju rast iespēju atrisināt šo problēmu, akcentējot, ka pedagogi, kuri strādā ar bērniem no 1,5 līdz četru gadu vecumam saņem zemāku atalgojumu, nekā pedagogi, kuri strādā ar bērniem no piecu līdz sešu gadu vecumam.

Vanaga aicināja komisiju piedāvāt grozījumus Izglītības likumā, un no valsts budžeta nodrošināt daļēju samaksu pirmsskolās strādājošajiem, lai izlīdzinātu saņemtos atalgojumus. Pēc viņas paustā, pašvaldības jau šobrīd no saviem budžetiem daudz atvēl tēriņiem izglītībai, tomēr, viņasprāt, uzliekot slogu pašvaldībām, jautājumu neizdosies atrisināt.

Problēmas aktualitāti akcentēja arī Latvijas darba devēju konfederācijas pārstāvis Pēteris Leiškalns, uzsverot, ka par vienādu darbu jāsaņem vienāds atalgojums. Vienlaikus viņš nepiekrita Vanagas salīdzinājumam ar Lietuvas datiem par zemāko pirmsskolas pedagogu likmi, jo tur esot pavisam cita nodokļu sistēma, tomēr Igaunijas gadījumā tiešām vērojama radikāla atšķirība.

Pēc viņa domām, diskriminācija nav faktā, ka vienai pedagogu grupai algu maksā no valsts budžeta, bet citai - no pašvaldību. Atalgojums esot atkarīgs no tā, kādas funkcijas pedagogs pilda un kas ir viņa darba devējs. "Obligāto izglītību finansē no valsts budžeta, savukārt pašvaldību uzdevums ir nodrošināt pirmsskolas iestādes. Tās ir pilnā pašvaldību pārziņā un ir uzturamas no pašvaldību budžetiem," pauda Leiškalns.

Vienlaikus viņš norādīja, ka pirmsskolās redzama ļoti liela kadru mainība, kā arī nemitīgi ir daudz brīvu vakanču, kas nozīmē, ka pirmsskolas pedagoga darbs nav atbilstoši novērtēts. Arī auklīšu skaits esot nepietiekams, kā rezultātā nav iespējams nokomplektēt grupiņā nepieciešamo personālu un atvērt tās. Tāpat problēmas ir ar milzīgajām rindām uz pirmsskolas izglītības iestādēm, līdz ar to darba ņēmēji nevar pēc pusotra gada bērnu kopšanas atvaļinājuma atgriezties darbā.

Savukārt Latvijas pašvaldību savienības eksperte Ināra Dundure akcentēja, ka pedagogi neizvēlas strādāt sākumskolas posmā, jo atalgojums tur ir zemāks - tā vietā viņi dodas strādāt sākumsskolās. Viņasprāt, pirmsskolas pedagogu atalgojumam jāpieaug par 10%, lai samaksa būtu vismaz par vienu stundas likmi vienāda ar pamatskolu pedagogiem.

Ozols piekrita, ka šī problēma eksistē un to esot sapratusi arī valdība, tāpēc jau sen esot uzsāktas sarunas par šo jautājumu. Vienlaikus viņš norādīja, ka iniciatīvā minētais risinājums problēmu pēc būtības neatrisinās, jo nomainot atalgojuma maksātāju nepieaugs vienlīdzība. Viņaprāt, risinājums jāmeklē citādākā veidā, tomēr tam iebilda Vanaga, sakot, ka Saeima var pieņemt Izglītības likuma grozījumus, kas uzliktu valstij pienākumu iesaistīties daļējā darba samaksas nodrošināšanā pirmsskolu pedagogiem.

Ozols teica, ka atalgojuma pārņemšana valsts ziņā varētu izmaksāt ap 80 miljoniem eiro, un šobrīd tas esot neiespējams risinājums. Viņš stāstīja, ka Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ir mērķis panākt atalgojumu izlīdzināšanu līdz 2025.gadam, kā arī ministrija ir sākusi diskusiju par pedagogu likmes lielumu.

Izskanēja iespēja iestrādāt risinājumu 2022.gada budžetā, tomēr komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) atzīmēja, ka budžeta projekts aizvien atrodas valdības gaiteņos un Saeimā ieradīsies oktobra vidū. Pēc viņa domām, jautājums par budžetu jārisina IZM, Finanšu ministrijai un premjeram. "Mums patreiz iespēju, ko darīt budžeta ziņā nav," pauda Bondars.

Vienlaikus komisijas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis ("Republika") solīja, ka viņa pārstāvētā politiskā spēka deputāti sagatavos šādu priekšlikumu 2022.gada valsts budžeta projektam, un tad sabiedrība varēs redzēt, kuru partiju deputāti to atbalstīs.

LETA jau ziņoja, ka šī ir LIZDA veidota iniciatīva, kura, pēc Vanagas paustā, palīdzēs risināt gadiem nerisinātās problēmas pirmsskolas pedagogu atalgojuma kārtībā, kā arī atgādinās politiķiem par priekšvēlēšanu solījumiem un valdības rīcības plāna izpildi.

Vanaga iepriekš skaidroja, ka šīs iniciatīvas būtība ir panākt, lai pirmsskolas pedagogiem turpmāk atalgojumu maksātu no valsts budžeta, nevis no pašvaldību kā tas ir pašlaik. Proti, patlaban pirmsskolas pedagogu darba samaksa ir atkarīgs no pašvaldības izpratnes un finansiālās rocības.