Latvijā jaunas sievietes vecumā no 25 līdz 34 gadiem augstāko izglītību iegūt 55% gadījumu, kas ir nedaudz augstāks rādītājs nekā vidēji Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs, liecina OECD izglītības pārskata "Education at a Glance 2021" dati par Latviju.
OECD secina, ka pēdējās desmitgadēs pieeja augstākajai izglītībai ir paplašinājusies, un 2020.gadā sievietes vecuma grupā 25-34 gadi biežāk nekā vīrieši ieguva augstāko izglītību visās OECD valstīs. Pērn Latvijā augstākā izglītība bija 55% sieviešu vecuma grupā 25-34 gadi, salīdzinot ar 34% šīs vecuma grupas vīriešu, savukārt vidēji visās OECD valstīs šis īpatsvars bija 52% gados jaunu sieviešu vidū un 39% šī vecuma vīriešu vidū.
Kā norāda OECD, dzimumu atšķirības augstskolu studentu sadalījumā pa studiju jomām ir ievērojamas. Sievietes lielākajā daļā OECD valstu nav pietiekami pārstāvētas zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) jomās. Pēc OECD datiem, 2019.gadā vidēji 26% studijas sākušo inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā un 20% informācijas un komunikāciju tehnoloģijās bija sievietes. Latvijā sievietes pārstāvēja 23% studijas sākušo inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās un 20% informācijas un komunikācijas tehnoloģijās.
Vienlaikus Latvijā sievietes 90% gadījumu studijas sāk izglītības jomā - nozarē, kurā tradicionāli dominē sievietes. Latvijā vīrieši pārstāv 16% skolotāju visās izglītības pakāpēs, salīdzinot ar vidēji 30% visās OECD valstīs.
Pēc OECD datiem, jaunietēm ir mazāka iespēja būt nodarbinātām nekā jauniešiem, īpaši sievietēm ar zemāku izglītības līmeni. Pērn bija nodarbinātas puse no 25-34 gadus jaunām sievietēm, kuras nebija ieguvušas vidējo izglītību, salīdzinot ar 70% vīriešu Latvijā. Šī dzimumu atšķirība ir mazāka nekā vidēji OECD valstīs, kur ir nodarbināti 43% sieviešu un 69% vīriešu, kuri nebija ieguvuši vidējo izglītību.
Tāpat gandrīz visās OECD valstīs un visās izglītības pakāpēs 25-64 gadus vecas sievietes pelna mazāk nekā šī vecuma vīrieši - sieviešu ienākumi vidēji veido 76-78% no vīriešu ienākumiem visās OECD valstīs. Šis īpatsvars dažādās izglītības pakāpēs katrā valstī atšķiras no OECD vidējā rādītāja. Salīdzinot ar citām izglītības pakāpēm, sievietēm, kuras nav ieguvušas vidējo izglītību, ir viszemākie ienākumi salīdzinājumā ar vīriešiem ar līdzīgu izglītības līmeni - viņu ienākumi veido 70% no vīriešu ienākumiem, bet sievietēm ar augstāko izglītību - 80%.
Kā secina OECD, sievietes biežāk nekā vīrieši piedalās pieaugušo izglītībā lielākajā daļā OECD valstu. Tā tas ir arī Latvijā, kur 2016.gadā pieaugušo izglītībā piedalījās 52% sieviešu, salīdzinot ar 43% vīriešu. Izmaksas bija visbiežāk nosauktais šķērslis dalībai pieaugušo izglītībā Latvijā gan 60% sieviešu, gan 48% vīriešu. Izmaksām sekoja nepiemērots nodarbību laiks 44% sieviešu un 48% vīriešu. Par ģimenes pienākumiem kā šķēršļiem mūžizglītībai ziņoja 35% sieviešu un ar 24% vīriešu.
"Education at a Glance" ir pasaulē nozīmīgākais ziņojums par izglītības procesu kvalitāti OECD dalībvalstīs un partnervalstīs. Pārskats sniedz datus par izglītības sistēmu struktūru, finansēm un sniegumu. Šogad "Education at a Glance" caurviju temats ir vienlīdzīgas iespējas izglītībā. Tāpat ziņojumā vērtēta Covid-19 izraisītās pandēmijas ietekme uz izglītības sistēmām, aplūkota izglītības finansēšana un ietverti daudzveidīgi dati par skolotāju darbu.
Ziņojums "Education at a Glance" katru gadu tiek sagatavots OECD Izglītības sistēmu indikatoru programmā un Latvijas dalība tajā attīsta un stiprina izglītības politikas veidotāju un īstenotāju stratēģisko, analītisko un datu izmantošanas kompetenci.
Latvijas dalība OECD Izglītības sistēmu indikatoru programmā notiek ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu projektā "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos".
