Šodien Rīgas Ekonomikas augstskolā Latvijas Studentu apvienība (LSA) rīkos paneļdiskusiju par reformām augstākajā izglītībā, kurā kopā ar augstskolu un universitāšu pārstāvjiem tiks apspriesta augstskolu apvienošanas ideja.
Diskusijā piedalīsies Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra, Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Gardovskis, Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Jānis Siliņš, Latvijas Studentu apvienības prezidente Anna Cīrule, Daugavpils universitātes rektors Arvīds Barševskis, Rīgas Tehniskās universitātes Studentu parlamenta prezidents Artūrs Zeps, Rektoru padomes priekšsēdētāja Tatjana Volkova, Rīgas Tehniskās universitātes rektors Ivars Knēts un bijušais Latvijas Studentu apvienības prezidents Igors Grigorjevs.
Jau ziņots, ka publiskajā telpā izskanējuši dažādi viedokļi par iespējamajām augstākās izglītības reformām, no kuriem visplašākās diskusijas raisījusi iecere par augstskolu apvienošanu, veidojot vienu milzīgu Latvijas Universitāti.
LSA uzskata, ka nav nozīmes paust viedokli par viedokļiem, kamēr publiskajā telpā nav neviena oficiāla paziņojuma, kurā būtu izskaidrota reformas nozīme augstākajā izglītībā, lai par to spriestu.
Studentu apvienība gan iepriekš ir norādījusi, ka neatbalsta ieceri 19 valsts augstākās izglītības iestādes apvienot jaunajā Latvijas Universitātē, uzskatot, ka tas veicinās izglītības kvalitātes līmeņa krišanos, radīs draudus Latvijas reģionālajai attīstībai un likvidēs augstskolu tradīcijas.
Pēc LSA pārstāvju domām, vienas universitātes izveidošana likvidēs konkurenci valsts augstskolu vidū, kas savukārt nemotivēs universitātes attīstīties un pilnveidoties, jo konkurences apstākļos augstskolas ir spiestas meklēt dažādus risinājumus studentu piesaistē un uzraudzīt studiju kvalitāti.
Savukārt, samazinoties studiju kvalitātei, nākotnē tiks radīti mazāk kompetenti speciālisti, tādā veidā bremzējot valsts attīstību, pārliecināta LSA, brīdinot, ka monopolstāvoklis augstākajā izglītībā var arī radīt iespēju patvaļīgi palielināt studiju maksu, likvidējot citas alternatīvas.
Studenti pauž arī neizpratni par to, kā būtu iespējams efektīvi pārvaldīt tik apjomīgu administratīvo aparātu, kas aizstātu pašreizējo 19 valsts augstskolu administratīvos aparātus un nodrošinātu visiem studentiem kvalitatīvas studijas, vēršot uzmanību uz to, ka jau tagad auditorijas ir noslogotas un pasniedzēji nav pieejami konsultācijām visiem studentiem.
Studenti iestājas arī par izglītības pieejamību reģionu centros visā Latvijā, norādot, ka augstskolu apvienošana ir pretrunā ar Eiropas Savienības reģionālo politiku un tā veicinātu Eiropas Savienības struktūrfondu koncentrēšanos Rīgā.
Visbeidzot Studentu apvienības pārstāvji pauž uzskatu, ka augstskolu apvienošanai jānorit dabiski, nevis mehāniski, norādot, ka augstskolām nevar liegt savstarpēji apvienoties, ja tās nespēj nodrošināt kvalitatīvas studijas līdzekļu trūkuma dēļ, taču augstskolu apvienošanās idejai jābalstās ilgtspējīgumā, tai jādod ieguldījums Latvijas sabiedrībā, politikā, ekonomikā, bet mehāniska apvienošana negarantē valsts ilgtspējīgu attīstību.