1.septembrī Latvijas skolēni atsāk mācības skolās, lielākajai daļai no skolēniem tas ir pēc 9 mēnešu mācīšanās mājas apstākļos, kopš klātienes nodarbības tika pārtrauktas pagājušā gada nogalē.
Divpadsmito klašu skolēni, parādot apbrīnojamu izturību un mērķtiecību, pabeidza skolu, mācoties mājās. Jaunā mācību gada sākumā ir vērts atcerēties, kādus plānus pēc skolas beigšanas minēja pagājušā gada skolu absolventi.
Septembris ir arī studiju gada sākums Latvijas augstskolās, kas šogad uzņems ap desmit tūkstošus jaunu studentu pirmā līmeņa studijās.
2021.gada aprīlī un maijā SSE Riga un BICEPS pētnieki veica aptauju, lai noskaidrotu jauniešu plānus pēc skolas beigšanas gan attiecībā uz studijām un darbu, gan attiecībā uz iecerēm dzīvot ārpus Latvijas. Šī gada aptaujā piedalījās 489 skolēni no skolām Rīgā, Pierīgā, kā arī reģionos; Latviešu valodas un mazākumtautību skolām; vidusskolām un ģimnāzijām.
Pēc vidusskolas beigšanas 84% jauniešu plānoja turpināt studijas, un no tiem, kas plānoja studēt, 47% bija nodomājuši studijas apvienot ar darbu jau pirmajā studiju gadā. 5% plānoja uzsākt darba gaitas un nestudēt. Pavisam nelielam skaitam vidusskolu absolventu vidusskolas beigšanas brīdī nebija plānu par nākamo studiju gadu, bet citi, retāk sastopami plāni (tomēr minēti vairāk par vienu reizi) bija izmantot brīvu gadu, lai izlemtu pār tālākajiem dzīves plāniem, ceļot, profesionāli nodarboties ar sportu kā arī uzsākt savu uzņēmējdarbību. Neskatoties uz Covid-19 zīmē pavadīto studiju gadu, absolventu plāni 2021.gadā no iepriekšējiem gadiem radikāli neatšķīrās.
Lielākā daļa - 83 procenti absolventu - studijas plānoja turpināt Latvijā, tomēr arī salīdzinoši lielam skaitam jauniešu bija nodoms doties studēt uz ārzemēm. Starp populārākajiem studiju galamērķiem līderes joprojām ir Lielbritānija, tai skaitā Skotija, tām seko Dānija, Nīderlande un Krievija. Nākamie studenti apsver arī studiju iespējas ASV, Īrijā, Zviedrijā, Vācijā, Igaunijā un Kanādā. Pēdējos gados tiek minēta arī Polija. Aptuveni trešdaļa no tiem, kas plānoja mācīties ārzemēs, uz aptaujas brīdi vēl nebija precīzi izlēmuši, kurā valstī turpinās izglītību.
Emigrācijas jeb došanās dzīvot ārpus Latvijas plāni ir satraucošs lēmums visiem - gan pašiem jauniešiem, gan viņu ģimenēm, gan sabiedrībai kopumā. Jauniešu emigrācija no valsts tiešā veidā apdraud valsts nākotni. Tāpēc viens no pētījuma mērķiem bija noskaidrot jauniešu attieksmi un plānus attiecībā uz dzīvi ārpus Latvijas.
18 un 19 gadu vecumā, protams, ir salīdzinoši neiespējami plānot un paredzēt konkrētus migrācijas ceļus un periodus, tāpēc mēs absolventiem jautājām "Vai kādu periodu nākotnē Tu plāno dzīvot ārpus Latvijas?", tīšuprāt atstājot laiku un ilgumu nenoteiktu, tādējādi mēģinot novērtēt jauniešu sajūtas un attieksmi pret migrāciju. 58 procenti jauniešu atbildēja apstiprinoši - gandrīz 30 procenti no jauniešiem teica "noteikti jā", un 30 procenti "drīzāk jā" plāniem dzīvot ārzemēs. Turklāt vēl 28 procenti atbildēja ar nenoteiktu "varbūt jā, varbūt nē". Tātad vērtējam, ka tikai septītā daļa (14 procenti) jauniešu noteikti (2 procenti) vai drīzāk (12 procenti) neplāno dzīvot ārzemēs kaut kad nākotnē. Turpat divas trešdaļas to vēlētos.
Vēlme dzīvot ārzemēs tradicionāli tiek pamatota ar racionāliem iemesliem - pievelkošie faktori migrācijas mērķa zemē (augstāks atalgojums, labākas karjeras iespējas utml.) un stumjošie iemesli mājās (bezdarbs, zems atalgojums, diskriminācija u.tml.) Saskaņā ar migrācijas teoriju tos dēvē par push and pull faktoriem. Tomēr arvien biežāk, un īpaši attiecībā uz jauniešiem, starptautisku mobilitāti vairs nenosaka ekonomiska loģika. Jauniešiem svarīga ir vēlme kļūt par daļu no globālas kultūras, vēlme iegūt un izbaudīt kosmopolītisku un starptautisku dzīvesveidu. Tāpat tā tiek saistīta ar vēlmi realizēt savus individuālus mērķus, pieredzēt un izvēlēties savu dzīvesstilu, kā arī koncepts, ko varētu dēvēt par "piedzīvojuma garu". Bez tam, mūsdienās mobilitātes un ārvalstu pieredze pati par sevi tiek uzskatīta par vērtīgu kapitālu darba tirgū, un mobilitāte/migrācija pati par sevi ir kļuvusi likvīdāka - cilvēki daudz vieglāk cirkulē un maina vairākas apmešanās valstis.
Latvijas jauniešu minētie iemesli vēlmei (pa)dzīvot ārpus Latvijas cieši saskan ar pētījumiem citās valstīs. Biežāk atzīmētā atbilde (72 procenti respondentu) ir "es vēlos pieredzēt kaut ko jaunu", kam seko vēlme "pieredzēt dzīvi ārvalstīs" un "sastapt citas kultūras". Tomēr vienlaicīgi bieži sastopama atbilde ir arī apgalvojums, ka ārzemēs ir vairāk attīstības iespēju (60 procenti), ka dzīve ārpus Latvijas ir dinamiskāka (22 procenti) un ka "Latvija ir pārāk maza maniem mērķiem" (16 procenti). Kā norāda viens no absolventiem "Ir biedējoši domāt, ka visu savu dzīvi pavadīšu vienā valstī, kad pasaule ir tik liela un iespēju pilna".
Starp atbildēm sastopam arī citus iemeslus - vēlme studēt ārzemēs kā iemesls pats par sevi, labāks atalgojums, klimats, ģimene un draugi, homoseksuālu cilvēku tiesības. Satraucoši, ka 12 procentu jauniešu, īpaši runājošie mazākumtautību valodās, apgalvo, ka nejūtas saistīti ar Latviju.
Rezumējot secinām, ka Latvijas jaunieši vēlas būt daļa no plašākas, starptautiskas sabiedrības, un plaši izmantos mobilitātes iespējas. Politikas veidotāju, darba tirgus un sabiedrības uzdevums ir radīt apstākļus, lai jauniešiem būtu interese atgriezties ar savu starptautisko pieredzi Latvijā.
