Latvijas Studentu apvienība aicina saglabāt pandēmijas laikā dubultotās stipendijas

Latvijas Studentu apvienība (LSA) atklātā vēstulē aicina Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) sadarbībā ar Finanšu ministriju un nozares organizācijām meklēt līdzekļus valsts budžeta stipendiju saglabāšanai 200 eiro mēnesī rudens semestrī.

Kā teikts LSA atklātajā vēstule IZM un izglītības ministrei Anitai Muižniecei (JKP), tas nepieciešams, lai mazinātu Covid-19 krīzes izraisītās sekas un motivētu studējošos sasniegt izcilus rezultātus studijās, tajā pašā laikā mazinot finansiālo slogu studējošajiem, kas, lai izdzīvotu, paralēli studijām strādā.

Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze ir bijis būtisks trieciens augstākās izglītības pieejamībai, taču 2021./2022.mācību gadā kā viens no LSA organizētās akcijas "#Gribustudēt" rezultātiem bija valsts budžeta stipendijas apmēra dubultošana no 99,60 eiro mēnesī līdz 200 eiro mēnesī, pauda apvienībā.

Tāpat atklātajā vēstulē uzsvērts, ka stipendijas apmēra saglabāšanu arī turpmāk par prioritāti izvirzīja iepriekšējā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) un parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP).

Studenti atzīmē, ka kopš 2002.gada nav mainījies valsts budžeta stipendiju kopējais apjoms, taču kopš 2004.gada nebija mainīts ne stipendijas apmērs, ne saņēmēju loks. "Turklāt laika periodā no 2004.gada līdz šim brīdim ir notikusi nacionālās valūtas maiņa un cēlies inflācijas līmenis, kas būtiski samazina valsts budžeta stipendijas apmēra vērtību, kas, protams, ietekmē pirktspēju - cik daudz studējošais var atļauties, lai segtu savus ikdienas izdevumus. Naudas vērtība ir kritusies 4,39 reizes, proti, šīs stipendijas vērtība būtībā ir 22,68 eiro," liecina studentu aplēses.

Pandēmijas un valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ gan studējošo, gan viņu ģimeņu ienākumi un iespējas nopelnīt ir stipri kritušās. Ja iepriekšējā gadā uz finansiālu atbalstu no ģimenes vai partnera paļauties varēja 57% studējošo, tad šogad, pēc LSA aptaujas, vairs tikai 43% var paļauties uz ģimenes atbalstu, informēja LSA.

Ņemot vērā tendences, LSA pieļauj, ka studentu skaits, kas krīzes dēļ varētu pārtraukt studijas, varētu būt audzis. Pērn tie bija 12% studējošo, bet šogad to skaits varētu būt kļuvis lielāks, uzskata apvienībā.

Tāpat, LSA ieskatā, stipendijas ir jāsaglabā šādā apmērā, ja ir vēlme, lai Latviju nepamestu spožākie prāti, kas var izvēlēties studēt valstī ar plašākiem atbalsta mehānismiem studējošajiem. Ziemeļvalstīs šo stipendiju vērtība vidēji esot ap 3000 eiro mēnesī. Arī saņēmēju skaits esot daudz lielāks - tās saņemot apmēram puse no studējošajiem, kamēr Latvijā šo stipendiju saņēmēju loks ir ap 5% no pilna laika klātienes valsts finansētās studiju vietās studējošajiem.

"Pēc tam, kad IZM gan savā publiskajā komunikācijā, gan neformālajā komunikācijā ir aktīvi komunicējusi par valsts budžeta stipendiju saglabāšanu 200 eiro apmērā, pēkšņa atteikšanās no iepriekš dotajiem solījumiem nebūtu godīga pret studējošajiem, kam bija dotas cerības uz valsts budžeta stipendijas apmēru jau šoruden 200 eiro apmērā," teikts vēstulē ministrijai.

Tāpat uzsvērts, ka, neskatoties uz to, ka šajā gadā ir notikusi politiskās vadības maiņa, publiskajā komunikācijā esot bijusi norāde, ka nenotiks atkāpes no iepriekšējiem politiskajiem uzstādījumiem. "Politikas veidotāji jau ilgstoši skaidro, ka augstākajai izglītībai ir jātiecas uz izcilību. Viens no mehānismiem, kā to stimulēt, ir mazināt studējošo ekonomiskās barjeras, ko rada augstākās izglītības iegūšanai nepieciešamo tiešo un netiešo izdevumu segšana," skaidroja LSA, piebilstot, ka Latvijā tā acīmredzami ir būtiska problēma, jo, pēc "Eurostudent" pētījuma datiem, 81% studējošo strādā, lai izdzīvotu, tikmēr Vācijā šādi uz šo jautājumu atbild 45% studējošo, kas ir zemākais rādītājs Eiropā.

Šobrīd vidējais studējošais Latvijā strādā 31 stundu nedēļā, kas esot visaugstākais rādītājs Eiropā. Līdz ar laiku, kas pavadīts darbā, likumsakarīgi samazinās studijām veltītā laika daudzums, ko LSA saskata kā apgrūtinājumu, lai studējošais tiektos uz izcilību.

Studējošos bažīgus ir radījis IZM paziņojums medijiem, ka rudenim gan valsts budžeta stipendiju apmēru, gan saņēmēju loku saglabāt nav plānots. Tomēr Covid-19 radītā ietekme uz ekonomiku nav beigusies līdz ar ārkārtējās situācijas beigšanos, uzsvēra studenti.

Līdz ar to LSA uzskata, ka atbalstam izcilākajiem studējošajiem 200 eiro apmērā ir jābūt pieejamam studējošajiem jau rudens semestrī. LSA aicina IZM un Muižnieci uz tikšanos, lai rastu kopīgu risinājumu, kā saglabāt valsts budžeta stipendijas 200 eiro apmērā mēnesī arī turpmāk.

LSA gaidīs atbildi no nozares ministres un ministrijas līdz 9.augustam.

Iepriekš IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs aģentūrai LETA norādīja, ka 200 eiro stipendija bija vienreizējs pasākums, kas saistīts ar Covid-19 izplatību. Viņš teica, ka izsludinot ārkārtas situāciju radās bažas, ka daudziem studējošajiem nebūs pietiekami laba materiālā bāze, lai segtu savus izdevumus. Arī vecākiem, zaudējot darbu, nebūtu pietiekami laba materiālā bāze, tāpēc pieņemts lēmums veidot atbalstu vienam studiju gadam, palielinot stipendiju divas reizes.

Šis atbalsts ir noslēdzies šajā vasarā un jauns lēmums par turpmāko rīcību šajā jautājumā nav pieņemts. Stepanovs informēja, ka IZM ir iesnieguši prioritāro pasākumu sarakstu, saprotot, ka studējošo atbalsts ir nepietiekams, salīdzinot ar kaimiņvalstīm un Ziemeļeiropas valstīm.

Kopumā nepieciešamais finansējums esošajam stipendijas apmēram ir nedaudz virs pieciem miljoniem eiro, atklāja IZM pārstāvis.

Lūgts komentēt izredzes gūt valdības atbalstu šo līdzekļu piešķīrumam Stepanovs iepriekš bija atturīgs, sakot, ka 2022.gada budžeta veidošanas process ir tikai sācies un pagaidām ir iesniegtas prioritārās vēlmes. Tāpat viņš akcentēja, ka gala rezultātā atspoguļosies tikai maza daļa no pieteiktajām prioritātēm. "Izredzes ir, bet tas atkarīgs no valdības un Saeimas lēmuma," pauda Stepanovs. Konsultācijas ar Finanšu ministriju paredzētas augusta vidū un septembrī.

Stepanovs uzsvēra, ka studējošo atbalsts, neatkarīgi no pandēmijas, ir nepietiekams. "Kopējais stipendijas apjoms, kas ir tuvu 100 eiro, nav mainījies jau ļoti daudz gadu, neskatoties, ka dzīves dārdzība ir palielinājusies," atzīmēja IZM ierēdnis.