Iekšlietu ministrijas (IeM) iespējamie plāni par atteikšanos no specializētas tiesībsargājošo iestāžu darbinieku augstskolas izveidošanas nav atbalstāmi, jo šāda augstskola būtu ieguldījums noziedzības apkarošanā, aģentūrai LETA atzina ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Stukāns viennozīmīgi uzskata, ka šāda atsevišķa augstskola ir nepieciešama, turklāt vairumā ES valstu, kuras rūpējas par iekšējo drošību, šādas augstskolas darbojas.
"Amatpersonas un sabiedrība uzdod jautājumus, kāpēc netiek savlaicīgi atklātas skaļas slepkavības un skaļi noziegumi? Kā to var izdarīt, ja nav speciāli sagatavotu profesionāļu un mēs vairāk nekā desmit gadus izmeklēšanā un operatīvajā darbā nesagatavojam nevienu pilnvērtīgu speciālistu?" retoriski norādīja Stukāns.
Patlaban Latvijas Universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte sagatavo juristus, taču šo augstskolu beidzējiem nevar likt vienādības zīmi ar izmeklētājiem un operatīvajiem darbiniekiem.
"Pēdējos desmit gadus skaļos noziegumos mēs nespējam pietiekami operatīvi noreaģēt un izmeklēt, ne arī tos novērst. Tagad iznāk, ka jurists ar augstāko izglītību tikai sava darba laikā veido savas specifiskās iemaņas," uzsvēra Stukāns.
Viņš atgādināja, ka daudzi Latvijas Policijas akadēmijas beidzēji tagad ir dažāda ranga amatos iekšlietu un drošības struktūrās. Tas liecina, ka minētā akadēmija deva pietiekami augstu kvalifikāciju un nu jau likvidētās augstskolas absolventi sasnieguši attiecīgus amatus.
Stukāns uzskata, ka patlaban Valsts policijas koledža faktiski veic profesionālās pilnveidošanas centra funkcijas. Tas nozīmē, ka nepieciešamā kvalifikācija augstā līmenī netiek nodrošināta. Viņš uzskata, ka koledža ir jāattīsta un jāizveido augstskola, kur koledža beidzēji turpina mācīties.
Nenoliedzot Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas (NAA) nozīmi, Stukāns norādīja, ka šī akadēmija sagatavo virsniekus armijai, taču viņš sliecas uzskatīt, ka armijas vajadzības pēc virsnieku skaita ir mazākas nekā iekšējās drošības struktūrām - tiesībsargājošām iestādēm un valsts drošības iestādēm.
"NAA ir vajadzīga, lai gatavotu virsniekus armijai, taču nav augstskolas, kas gatavotu virsniekus iekšējās drošības jomā. Tagad iznāk, ka viņi nokritīs no debesīm? Tagad izmeklētājus un operatīvos darbiniekus sagatavo paši dienesti un tikai darba procesā veidojas iemaņas. Taču tas prasa laiku, un Latvija atpaliekam no noziedzības. Visa pasaule runā par augstām tehnoloģijām un izglītības attīstību, taču Latvijā atzīst, ka tas nav vajadzīgs, un vien runā par profesionālās pilnveides kursiem," norādīja Stukāns.
LETA jau rakstīja, ka bijušais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) pauda atbalstu Iekšējās drošības akadēmijas (IDA) izveidei. 22.aprīlī Valsts prezidents Egils Levits paudis viedokli, ka Policijas akadēmijas likvidēšana ir bijusi liela kļūda, kura ir jālabo, bet tas nenozīmē, ka ir jāatjauno tieši šāda akadēmija. Savukārt premjers Krišjānis Kariņš šajā dienā žurnālistiem atzina, ka apmācība iekšējās drošības stiprināšanai ir liela nepieciešamība un "vienā vai otrā formā" šādas Policijas akadēmijas atjaunošana ir svarīga.
Izstumjot no koalīcijas "KPV LV", 3.jūnijā Ģirģenu iekšlietu ministra amatā nomainīja Golubeva. Nākamajā dienā pēc apstiprināšanas amatā viņa Latvijas Radio paudusi, ka policistu apmācības Latvijā ir jāuzlabo, bet ne obligāti iepriekšējās Policijas akadēmijas veidolā.
9.jūnijā Saeimas komisijā ministre pašlaik tiks izskatīti arī citi varianti. Ministre piedāvāja paplašināt izglītības programmas jau esošajās universitātēs un koledžās. "Akadēmija izveide prasīs ļoti lielus finansiālus līdzekļus un pirms tās izveides ir jāizvērtē, vai šīs izmaksas būs lietderīgas".
Valdība 2009.gada vasarā nolēma likvidēt Latvijas Policijas akadēmiju, kura atradās Rīgā, Ezermalas ielā. Viens no galvenajiem akadēmijas likvidēšanas iemesliem bija finansējuma trūkums.
Kā tolaik norādīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece, akadēmija profesionālā jomā un sniegtā pakalpojuma kvalitātes ziņā nav devusi gaidīto rezultātu. Akadēmija beidza pastāvēt 2010.gada 1.janvārī.