Covid-19 drošības prasību dēļ izglītības sistēmu var pamest ap 1000 pedagogu, pieļauj ministre

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Nākamajā mācību gadā, kad pedagogiem plānots prasīt obligātus Covid-19 drošības sertifikātus, izglītības sistēmu varētu pamest ap 1000 pedagogu, atsaucoties uz savām intuitīvajām sajūtām, intervijā TV3 pieļāva izglītības ministre Anita Muižniece (JKP).

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) datiem, 2020./2021.mācību gadā Latvijā strādāja ap 56 000 pedagogu, tostarp visvairāk - nepilni 30 000 - bija vispārējās un speciālās izglītības skolotāji, ap 12 000 - pirmsskolas izglītības skolotāji, bet ap 5600 - augstskolu pasniedzēji.

Muižniece domā, ka Saeima augustā pieņems atbildīgu lēmumu un atbalstīs valdības pozīciju par obligātu Covid-19 drošības sertifikāta prasīšanu pedagogiem, attiecīgi var sagaidīt kādas daļas pedagogu došanos prom no izglītības sistēmas.

Ja veidosies kritiskas situācijas, ministre sagaida, ka vadības grožus ņems rokās pašvaldības kā skolu dibinātājas un pavērtēs strukturālas izmaiņas skolu tīklos. Politiķe atzīmēja, ka Latvijā joprojām ir daudz pedagogu ar nepilnām darba slodzēm, attiecīgi, sasniedzot "kaut kādu kritisko robežu", pašvaldības atbildīgāk varētu paskatīties uz to, "kā strādā viņu novada skolas un sakārtot".

Runājot par Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības veikto aptauju, kurā liela daļa aptaujāto paudusi kritisku nostāju pret vakcinēšanos pret Covid-19, Muižniece vērtēja, ka neesot īsti skaidrs, ko arodbiedrība gribējusi ar to sasniegt. Viņa atzīmēja, ka nozarei ļoti palīdzētu strādāšana pretējā virzienā, proti, vakcinēšanas nozīmes skaidrošana pedagogiem, nevis visu argumentu pret vakcinēšanos meklēšana.

Skolēnu obligāta vakcinācija pašlaik nav dienaskārtībā, piebilda ministre.

Muižniece tomēr cer, ka nozare vēl saņemsies un septembrī mācības varēs atsākt klātienē.

Gatavojoties mācību gadam, IZM ir izstrādājusi epidemioloģiskās drošības noteikumu projektu mācību iestādēm, kuru 10.augustā varētu skatīt valdībā. Šajos noteikumos ministrija piedāvā atteikties no reģionālā principa skolu darbā Covid-19 pandēmijas apstākļos, vērtējot katras skolas gadījumu atsevišķi. Ļoti liela atbildība darba organizēšanā tikšot paredzēta skolu vadītājiem.

Ministre atgādināja, ka Pasaules veselības organizācija rekomendē, ka skolu darbs klātienē arī pandēmijas laikā būtu pārtraucams tikai atsevišķos gadījumos ārkārtējās situācijās.

Latvijā

Iespējamais Krievijas specdienesta darbinieks Aleksejs Stovbuns, kurš Latvijā tika pieķerts vienā no Valsts drošības dienesta izmeklēšanām, bijis aktīvi iesaistīts kontaktos ar Itālijas labējā spārna politiķiem, atsaucoties uz ukraiņu politologa veiktu pētījumu, vēsta LTV raidījums “de facto”. Par pierādījumiem kalpo gan fotogrāfijas, gan Stovbuna ziņojumi. Viens no publicētajiem dokumentiem attiecas arī uz Latviju, kur Stovbuns, kurš parakstās kā “Erudīts”, atstāsta sarunu ar informācijas avotu Latvijā vārdā “Finansists”.

Svarīgākais