Valsts finansējuma vēl tālāka samazināšana izglītības jomai nozīmē virzību uz pilnīgu maksas augstāko izglītību, ko jaunie cilvēki nevarēs atļauties, un viņi vai nu aizplūdīs uz ārzemēm, visticamāk, uz neatgriešanos, vai nesasniegs to izglītības līmeni, kāds Latvijai ir nepieciešams, lai atdzīvinātu ekonomiku, aģentūrai LETA stāstīja Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis.
Viņš informē, ka šodien notikušajā Rektoru padomes sēdē ir izvērtēta plašsaziņas līdzekļos izskanējusī informācija par gaidāmo budžeta konsolidāciju uz izglītības un kultūras nozaru rēķina. Rektoru padome aicina valdību un sabiedrību apzināties šādu lēmumu ietekmi uz Latvijas nākotni.
"Atgādinām, ka Latvijas augstākā izglītība nekad, arī tā saucamajos treknajos gados, nav tikusi finansēta pietiekamā apjomā, nerunājot par situāciju pēc tam. Valsts finansējums augstākajai izglītībai mūsu valstī ir pats mazākais Eiropas Savienībā (ES) - gan uz vienu studējošo, gan procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP)," uzsver Barševskis.
Pēdējo divu gadu laikā finansējums Latvijas augstākajai izglītībai ir samazināts par 51%, kas ir finansējuma samazinājuma nepārspēts rekords visā ES.
Rektoru padome uzsver, ka pat starptautisko aizdevēju organizācijas, kuras Latvijai liek samazināt valsts budžetu, ir brīdinājušas, ka iepriekšējo gadu samazinājumi augstākajai izglītībai ir bijuši tik lieli, ka tālāka finansējuma samazināšana nopietni apdraudētu iespēju uzturēt kvalitāti.
"Uz spēles ir likta mūsu bērnu un visas Latvijas nākotne. Vēlos citēt ilggadējā Hārvarda universitātes prezidenta Dereka Boka brīdinājumu: "Ja izglītība jums šķiet dārga, izmēģiniet tumsonību,"" saka Barševskis.
Kā ziņots, Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis, šonedēļ Latvijas Televīzijā, runājot par budžeta konsolidācijas pasākumiem, norādīja, ka FM saskata iespējas ietaupīt uz dažādu subsīdiju samazināšanas rēķina.
Pēc Bičevska vārdiem, FM vispirms piedāvās budžeta konsolidāciju veikt izdevumu mazināšanas pusē, kur pat cer iegūt visu nepieciešamo konsolidācijas apmēru. Tikai pēc lēmumu pieņemšanas par šīm pozīcijām tikšot pētītas iespējas palielināt budžeta ieņēmumus uz nodokļu rēķina.
Izdevumu samazināšanas pusē valsts jau esot veikusi ļoti daudz, un tagad reālākā iespēja ir dažādu subsīdiju mazināšana, atzina Bičevskis, kā piemērus minot izglītību, kultūru un citas nozares. Šāds piedāvājums tikšot piedāvāts valdībai, un tad jau tā būšot politiķu izšķiršanās, kādus pasākumus īstenot.