Trūkstošā finansējuma dēļ studijas varētu neuzsākt vairāki simti jauniešu

6.jūlijā Ministru kabineta sēdē plānots lemt par trūkstošā finansējuma piešķiršanu studiju un studējošo kreditēšanas sistēmai Finansējuma trūkums šobrīd apdraud aptuveni 500 studentu iespējas iegūt augstāko izglītību.

Studiju un studējošo kreditēšanas sistēma ir valstī pašlaik vienīgais atbalsta mehānisms studējošajiem, kuri nav ieguvuši valsts finansētas studiju vietas vai arī iegūst augstāko izglītību studiju programmās, kurās valsts finansētu studiju vietu nav, vēsta Latvijas Studentu apvienības Sociālā virziena vadītāja Elīza Dāldere.

Kopš pērnā gada novembra aktuāls ir jautājums par trūkstošā finansējuma piešķiršanu studiju un studējošo kreditēšanas sistēmai.

Augstais pieprasījums pēc augstākās izglītības un arī šiem kredītiem ir apliecinājums, ka veiktās izmaiņas likumdošanā ir bijušas veiksmīgas un veicinājušas augstākās izglītības pieejamību plašākam skaitam studēt gribētāju.

Kā liecina dati, līdz brīdim, kad stājās spēkā jaunais kreditēšanas modelis, vien retais students izvēlējās līdzekļus studiju maksas segšanai aizņemties, tad pērn jau 20% no visiem rudenī imatrikulētajiem studentiem studēja, pateicoties valsts galvotajam studiju kredītam. Studējošo pieprasījums pēc studiju un studējošo kredītiem 2021.gada rudenī varētu pat pārsniegt 2020.gada rādītājus, turklāt ir pazīmes, kas apliecina, ka pašreizējais finansējums var būt nepietiekams, lai nodrošinātu pieeju studiju un studējošo kredītiem visiem studēt gribētājiem.

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aprēķiniem, lai nodrošinātu studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu, šogad papildus būs vajadzīgi nedaudz vairāk nekā 166 tūkstoši eiro, tādējādi nodrošinot iespēju studēt vēl aptuveni 500 studējošajiem.

Papildus jāņem vērā Covid-19 iespējamā ietekme uz iespējām studēt. Pandēmija izraisījusi ekonomisko krīzi daudzu ģimeņu ikdienā, liekot atlikt iespēju iegūt augstāko izglītību ar pašu līdzekļiem vai arī papildus studijām meklēt iespēju strādāt, kas ievērojami ietekmē iegūtās izglītības kvalitāti. Vēl jāpiemin, ka arī augstskolas ir palielinājušas studiju maksu - piemēram, līdz šim biežāk izmantots finansējums studijām Latvijas Universitātē, kur studiju maksa ir augusi pat 7%.

Nozares organizācijas - Latvijas Studentu apvienība (LSA), Latvijas Rektoru padome (RP), Augstākās izglītības padome (AIP), Latvijas Finanšu nozares asociācija (LFNA) - ir vērsušās pie atbildīgajām Saeimas komisijām ar vēstuli lūdzot izskatīt jautājumu par finansējuma pieejamību studiju kreditēšanai nevienlīdzības mazināšanai. Atsaucoties uz organizāciju lūgumu, palīdzīgu roku studiju un studējošo kreditēšanas sistēmas nodrošināšanai sniedz Ministru prezidenta padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks (NA), rosinot trūkstošo finansējumu pārdalīt no demogrāfijai paredzētajiem līdzekļiem, tādējādi nodrošinot finansējumu 2021.gada rudenim, ko plānots izskatīt 6.jūlija Ministru kabineta sēdē. Tomēr Finanšu Ministrija (FM) šādam risinājumam iebilst, argumentējot, ka situācija ir jāskata nākamo gadu budžetu kontekstā. Ņemot vērā, ka šobrīd ir sākusies studējošo uzņemšana augstākās izglītības iestādēs, skatīt jautājumu par finansējuma pieejamību studiju un studējošo kreditēšanas sistēmai pēc budžeta veidošanas sarunām jau būtu novēloti, un studējošie izšķirošajā brīdī atbalstu no valsts studiju uzsākšanai nesaņemtu.

Par situāciju saistībā ar kreditēšanas sistēmu ir izteicies arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (A/Par!): "Studenti jau nav atnākuši ar izstieptu roku prasīt naudu, bet prasa kredītu, un tā ir mazliet atšķirīga situācija." Atbalstu studiju un studējošo kreditēšanas sistēmai ir sniegusi arī Ilmāra Dūrīša (A/Par!) vadītā Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisija, lūdzot Ministru kabinetam skaidrot situāciju.

Pagājušajā gadā tika veikta studiju un studējošo kreditēšanas modeļa maiņa, kā rezultātā kopš 2020.gada 14.augusta darbību ir uzsākusi jaunā kreditēšanas sistēma. Tās ietvaros kredītu 90% apmērā galvo valsts un studējošajiem vairs nav nepieciešams papildu privātpersonas galvojums, kas līdz šim bija būtisks šķērslis aizdevuma saņemšanai. Turklāt jaunais studiju un studentu kreditēšanas modelis, ir izdevīgāks nekā iepriekšējos gados piemērotais kreditēšanas risinājums, jo paredz to, ka par katru valsts galvoto vienu eiro, banka kredītos studentiem izsniedz vismaz četrus eiro no saviem līdzekļiem, kas pamatā nonāk izglītības sistēmā kā studiju maksa augstskolām par studijām.

Savukārt kredīta procentu maksājumus valsts sedz tikai studiju laikā, līdzīgi kā tas ir bijis iepriekšējos gados piemērotajā kreditēšanas modelī. Studiju vai studējošā kredītam pieteikties iespējams elektroniski, pieteikuma izskatīšana notiek dažu darba dienu laikā, turklāt studiju kredīta summa tiek segta pilnas studiju maksas apmērā, līdz ar ko papildu līdzekļi, lai kādu studiju maksas daļu apmaksātu, nav jāmeklē. Jaunās sistēmas izveidē piedalījās arī LSA, un atzīst to par studējošajiem draudzīgu.