Lai skolotāji paliktu strādāt savā profesijā ilgtermiņā, liela loma ir skolu direktoru atbalstam un iesaistei, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP).
Viņa skaidroja, ka direktora iesaiste šīs problēmas risināšanā ir nozīmīga. Piemēram, kad jaunais skolotājs tikko ienāk skolā, ir svarīgi, lai viņš, pirmkārt, jūtas ne tikai vajadzīgs, jo štata vieta ir brīva, bet jūtas arī pārliecināts par pilnu atbalstu no direktora, sacīja Muižniece.
Tikpat liela skolu direktoru nozīme ir sadarbībai ar vecākiem. Muižniece uzsvēra, ka skolā strādā "vecāks, skolēns un skolotājs" sadarbības trīsstūris, bet nav pareizi, ka šajā sadarbībā skolotājs ir tas, kurš risina visas vecāku lietas.
"Skolas uzstādījumam jābūt, ka "Mēs strādājam! Mēs ticam saviem skolotājiem! Mūsu skolotāji ir labi!". Vecākam ir jājūt pārliecībai par skolas darbu. Katrs pedagogs, kuram ir diploms, ir profesionālis," sacīja izglītības un zinātnes ministre, salīdzinājumam piebilstot, ka inženierus autobūvē cilvēki neiet mācīt, kā saskrūvēt jaunāko "Teslu". "Tieši tādu pašu attieksmi es sagaidu no katra direktora, kurš iestāsies par saviem skolotājiem, nebaidoties, ka kādreiz ir jāpasaka kāds skarbāks vārds," viņa sacīja.
Muižniece atzina, ka patlaban skolotāji ir kā "nebeidzamajā cilpā iekrituši", kur viena no lielākajām problēmām ir pieaugošā pedagogu novecošanās. Viņa uzskata, ka tā ir objektīva problēma, un tā ir saistīta ar nevēlēšanos darboties skolu sistēmā. Savukārt tai seko nemitīgi tukšās vakances, kas rezultējas tajā, ka direktori, pašvaldības un arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir "ķīlnieki" izlēmīga lēmuma pieņemšanā.
"Esmu runājusi ar skolotājiem, kas ir pusi dzīves vai pat visu dzīvi godam nostrādājuši. Ir tādi, kas vēlas turpināt strādāt profesijā un sirds deg. Taču ir arī jaunie skolotāji, kuriem pēc trīs gadu darba ir zudusi motivācija un nāk uz darbu tikai algas dēļ. Te ir jābūt gudrai pieejai savā cilvēkresursa vadībā," izcēla Muižniece, uzsverot, ka ir jāspēj noteikt tos brīžus, kad tiek aizpildīta sistēma, jo tā ir jāaizpilda, un kad varam palīdzēt esošajiem skolotājiem. "Savukārt brīdī, kad vairs nevaram palīdzēt, - ir jāšķiras. Galvenais vienmēr būs bērns, pie kura tā izglītība nonāks," sacīja jaunā ministre.
Tāpat Muižniece atzīmēja, ka viņai ir plaša problēmu izpratne par pedagoga darbu, līdz ar to viņai ir pārliecība, ka skolotāju drošības sajūtai nav nepieciešami milzu līdzekļi. Tā vietā ir jāsakārto "mazas lietas", kuras skolotājam dos pārliecību par profesijas drošību ilgtermiņā.