Turpmāko trīs gadu laikā Latvijā varētu sarukt augstskolu skaits

Ņemot vērā, ka Latvijā esošo augstskolu īpatsvars uz iedzīvotāju skaitu ir pārāk liels, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) saredz iespēju, ka līdz ar augstskolu pārvaldības reformu ne mazāk kā trīs gadu laikā saruks augstskolu skaits, ceturtdien preses konferencē pauda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP).

Viņa uzsvēra, ka ne mazāk kā trīs gadu laikā varētu notikt augstskolu resursu apvienošanās, kas varētu samazināt augstskolu skaitu. Šāda augstskolu apvienošanās ir paredzēta grozītajā Augstākās izglītības likumā.

Ministre atzīmēja, ka līdz ar augstākās izglītības reformu Latvija ir spērusi pirmo soli, lai tā veidotu starptautiski novērtētu un atpazīstamu augstāko izglītību. Tajā pašā laikā Muižniece sagaida no nozares konstruktīvu dialogu un sadarbību, lai kopā īstenotu pārmaiņas, kuras Latvijā vairākus gadus ieilga.

IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs atgādināja, ka augstskolu pārvaldības reformā ir paredzētas divas apvienošanās - viena ir brīvprātīga, kurā konkrētu mērķu sasniegšanā var apvienoties gan augstskolas, gan zinātniskās institūcijas, gan uzņēmumi. Šāda apvienošanās gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī nekad nav bijusi liegta, līdz ar to arī augstskolu pārvaldības reformā tā ir norādīta kā iespēja.

Savukārt otra apvienošanās caur konsorcija veidošanos paredz augstskolu resursu konsolidāciju piecu gadu laikā. Kā skaidroja Stepanovs šī rīcība ir prezentēta Eiropas Komisijā (EK), kur eksperti to atzina un novērtēja kā ļoti labu risinājumu, lai efektivizētu augstākās izglītības sistēmu.

Stepanovs norādīja, ka augstskolu tīkla optimizācai ir paredzēts Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) finansējums. Lai piešķirtu šo finansējumu, resursu apvienošanas konsorcijā jāpiedalās vismaz desmit institūcijām. Kā skaidroja IZM pārstāvis, Latvijā patlaban ir ap 30 augstskolu, līdz ar to ir sagaidāms, ka trešdaļa augstskolu piecu gadu laikā optimizēsies.

IZM pārstāvis norādīja, ka augstskolu pārvaldības reformā ir definēta konkrēta augstskolu tipoloģija, kur katram augstskolas tipam ir noteikti konkrēti mērķi un rezultāti, kas jāsasniedz.

Zinātnes universitātei jāveido starptautiski atzīta zinātniskā darbība vismaz trīs zinātņu nozaru grupās, studiju programmas vismaz trīs studiju virzienos trīs augstākās izglītības līmeņos, bet zinātnes starptautiskajā novērtējumā no piecām ballēm jāsasniedz vismaz četras.

Lietišķo zinātņu universitātēm būs jānodrošina studiju programmas vismaz divos studiju virzienos vismaz divās zinātnes nozarēs. Starptautiskajā novērtējumā nedrīkst būt zemāks novērtējums par trīs ballēm.

Savukārt lietišķo zinātņu augstskolām noteikts, ka studiju programmām jābūt vismaz vienā studiju virzienā un vienā zinātnes nozarē. Līdz ar to starptautiskajā novērtējumā šāda tipa augstskolas nedrīkst nokristies zem divām ballēm.

Mākslu un kultūras universitātes izcelsies ar to, ka bakalaura un maģistra studiju programmas izglītības jomā "Māksla" tajās būs ne mazāk kā 70% studējošo. Šīs augstskolas mērķis būs starptautiskajā novērtējumā izcīnīt vismaz trīs balles.

Kā skaidroja Stepanovs, lai nodrošinātu kvalitāti augstākajā izglītībā, mācības ir jābalsta pētniecībā. Līdz ar to noteikti četri pamatuzdevumi - radīt jaunas zināšanas, attīstīt cilvēkresursus, celt tautsaimniecības inovētspēju un būt labāko resursu centram.

Vienlaikus Stepanovs atklāja, ka finansējums līdz 2027.gadam digitalizācijai un pārvaldībai ir iezīmēts 12 miljonu eiro apmērā. No Atveseļošanās un noturības mehānisma zinātnei un augstākajai izglītībai iezīmēti 106 miljoni eiro. ES fondos zinātnei rasti 185 miljoni eiro, bet augstākai izglītībai - 101 miljons eiro.

LETA jau ziņoja, ka Saeima otrdien galīgajā lasījumā atbalstīja augstskolu pārvaldības reformas ieviešanu, tādējādi mainot augstākās izglītības sistēmas pārvaldību, dalot augstskolas jaunā tipoloģijā un mainot augstskolu iekšējo pārvaldību.

2020.gada 18.februārī Ministru kabinets apstiprināja konceptuālo ziņojumu "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu", kas bija sākums pretrunīgi vērtētajai augstskolu pārvaldības reformai. Tā paša gada 20.maijā grozījumi tika iesniegti Saeimā un parlamenta Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā sākās apjomīgs darbs pie izmaiņu redakcionālas sagatavošanas. Uz galīgo lasījumu tika iesniegts 271 priekšlikums, un tos šodien izskatīja bez īpašām domstarpībām vai garām debatēm.

Parlamentā pieņemtie grozījumi paredz augstskolu tipoloģijas un iekšējās pārvaldības modeļa maiņu. Atbalstītā redakcija paredz augstskolas iedalīt trīs veidos - zinātnes universitātes, lietišķo zinātņu universitātes, kā arī mākslu un kultūras universitātes, likumā nosakot konkrētus atbilstības kritērijus.

Grozījumi paredz ieviest arī jaunu iekšējās pārvaldības institūciju - augstskolas padomi. Paredzēts, ka tā būs atbildīga par augstskolas attīstības stratēģijas apstiprināšanu un tās ieviešanas progresa uzraudzību.

Līdz šim lielākās debates Augstskolu likuma grozījumu sakarā izcēlās par studējošo skaita kritēriju zinātnes universitātēm, kuru vēlāk gan atmeta, kā arī augstskolās ieviešamajām padomēm.

Virkne deputātu un nozares pārstāvju iebilda studējošo skaita kritērijam, sakot, ka tas ir nepamatots, un vistiešāk ietekmēs Daugavpils un Liepājas universitātes. Tāpat sākotnēji zināma pretestība bija arī pret šīm padomēm, jo nebija skaidrs tieši, kādu funkciju tās pildīs un, cik liela loma paliks pārējām augstskolu institūcijām, piemēram, Satversmes sapulcei, senātam un rektoram.

Vienlaikus augstākās izglītība sistēmas pārvaldības reforma bija iecerēta, likvidējot Augstākās izglītības padomi (AIP). Šī iecere izraisīja ļoti lielu sašutumu nozarē, un galu galā parlamenta Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vēl nelēma par AIP likteni, plānojot atgriezties pie diskusijām par padomes nākotni augustā.

Līdzīgi arī jautājumā par koledžām komisija vēl nenonāca pie vienota slēdziena, lemjot, ka pie šīs diskusijas deputāti atgriezīsies vēlāk. Izglītības un zinātnes ministrijas iecere paredz, ka koledžu darbību turpmāk pamatā regulēs Profesionālās izglītības likums.

Plānots, ka grozījumi Augstskolu likumā stāsies spēkā šā gada 16.augustā.