Covid-19 pandēmija, pēc pašu skolēnu teiktā, gandrīz nav ietekmējusi jauniešu plānus turpināt studijas, tomēr pandēmijas ietekmē mazāk skolēnu plāno nākamajā gadā doties uz ārzemēm un mazāk tiecas uzsākt uzņēmējdarbību, liecina Stokholmas ekonomikas augstskolas (SSE Riga) un Baltijas Starptautiskā Ekonomikas Politikas Studiju Centra (BICEPS) pētījuma dati.
Kā norādīja SSE Riga pārstāve Dana Kumpiņa, patlaban Latvijas divpadsmito klašu skolēni kārto eksāmenus, lai saņemtu atestātus par vidējo izglītību un pētījumā tika skaidrots, kāda bijusi Covid-19 pandēmijas ietekme uz skolēnu dzīvi, kuri gandrīz pusi no vidusskolas perioda ir mācījušies attālināti.
Pētījumā tika noskaidrots, ka pēc vidusskolas beigšanas 82% jauniešu plāno turpināt studijas, bet pavisam neliels skaits jeb 2% plāno uzsākt darba gaitas, savukārt pārējie jaunieši uz aptaujas brīdi vēl nebija izlēmuši, ko darīs.
Pārsvarā skolēni plāno turpināt mācības Latvijā, tomēr ceturtā daļa plāno doties studēt uz ārzemēm. Būtiskas atšķirības starp latviešu un minoritāšu skolu beidzējiem attiecībā uz vēlmi doties studēt ārzemēs nav novērotas. Jaunieši, kuri vēlas studēt ārzemēs, pārsvarā plāno turpināt studijas Nīderlandē. Starp populāriem galamērķiem ir arī Lielbritānija, Zviedrija, Dānija un Vācija. Aptuveni trešdaļa no jauniešiem, kas plāno studēt ārzemēs, uz aptaujas brīdi vēl nebija precīzi izlēmuši, kurā valstī plāno turpināt studijas.
Atbildot uz jautājumiem par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz savu dzīvi, skolēni ļoti bieži pieminēja, ka jūtās tā, it kā dzīve paiet garām un tiek zaudētās iespējas, kas nekad vairs neatkārtosies. Lielākā daļa skolēnu pauda uzskatu, ka mācības tiešsaistē ir grūtākas par mācībām klātienē.
Pēc BICEPS pētnieces Marijas Krūmiņas paustā, atbildes liecina, ka jaunieši ir noraizējušies par mācību rezultātiem un eksāmeniem, jo viņiem šķiet, ka cieš mācību kvalitāte un viņu zināšanas. Vairāki skolēni ir minējuši, ka saņem augstas atzīmes, bet aiz atzīmēm nav reālo zināšanu. Bieži tiek pieminēts motivācijas trūkums, neskaidrība par nākotni un grūtības plānot uz priekšu. Tāpat viņa norādīja, ka ļoti bieži pieminēta problēma ir komunikācijas trūkums ar draugiem, kas rada papildu stresu un nomāktību.
Pētījuma autori norāda, ka skolēnu emocionālais stāvoklis ir ļoti dažāds. Daļa jauniešu jūtas depresīvi un noraizējušies par savu un apkārtējo garīgo veselību, pauž dusmas par situāciju, jūt, ka trūkst kontroles pār dzīvi un notikumiem. Krūmiņa arīdzan uzsvēra, ka vienlaicīgi, salīdzinoši liels skaits aptaujāto saredz arī pandēmijas pozitīvo ietekmi, iespēju nedaudz piebremzēt ikdienas skrējienu un izprast savas patiesās vēlmes un vērtības, iemācīties pastāvīgi plānot laiku, iegūt jaunu pieredzi. Vairākās atbildēs tika pieminēta arī personības izaugsme - audzēkņi pieņem situāciju, mācās ar to sadzīvot, ir pārliecināti, ka rezultātā viss būs kartībā.
Augstam stresa līmenim var būt ļoti negatīva ietekme uz vispārējo akadēmisko sniegumu. Lai izmērītu stresa līmeni 11.klašu un 12.klašu skolēnu vidū, tika izmantota uztvertā stresa skala. Kumpiņa skaidroja, ka uztvertā stresa skala ir klasisks un plaši izmantots stresa novērtēšanas instruments, lai saprastu, kā dažādas situācijas ietekmē cilvēku jūtas un uztverto stresu.
Mērens ikdienas kontrolējama stresa līmenis var būt pat veselīgs. Lielākai daļai aptaujāto jauniešu jeb 72% tika konstatēts mērens stresa līmenis, 9% - zems stresa līmenis, bet gandrīz piektdaļa aptaujāto jauniešu bija pakļauta augstam stresam.
12.klašu skolēniem stresa līmenis ir augstāks nekā 11.klašu skolēniem, kas var būt skaidrojams ar gala eksāmeniem un sagaidāmām pārmaiņām viņu dzīvēs, norāda pētījuma autori, vēršot uzmanību uz to, ka mazākumtautību skolu absolventu vidū augsts stresa līmenis novērots retāk nekā latviešu skolu jauniešiem. To, iespējams, var izskaidrot ar atšķirīgu mentalitāti, bet šis rezultāts prasa papildus izpēti, uzsvēra pētījuma autori.
Savukārt, runājot par dzimuma atšķirībām stresa uztverē, rezultāti apliecina vairāku citu iepriekš veikto pētījumu rezultātus psiholoģijas zinātnē, ka skolnieces ir vairāk pakļautas augstam stresa līmenim salīdzinot ar vienaudžiem vīriešiem. Viens no izskaidrojumiem varētu būt atšķirīgas stresa pārvarēšanas stratēģijas, kas ir raksturīgas dažādu dzimumu pārstāvjiem. Skolēni raizējas par zaudētām iespējām, neskaidrību par nākotni, zināšanu, motivācijas un komunikācijas trūkumu. Tomēr ir arī daļa skolēnu, kas saredz jaunas iespējas un izmanto šo laiku sevis izzināšanai un attīstībai.
Kā rezumēja pētījuma autori, Covid-19 pandēmija gandrīz nav ietekmējusi jauniešu plānus turpināt studijas, tomēr pandēmijas ietekmē mazāk skolēnu plāno uzreiz pēc vidusskolas beigšanas doties studēt uz ārzemēm.
Pētījumu veica SSE Riga kopā ar BICEPS FLPP projektā. Jauniešu aptauja veikta laika posmā no 2020.gada novembra līdz 2021.gada martam, tiekoties ar 11.klašu un 12.klašu skolēniem tiešsaistē.
Kopumā aptaujā piedalījās 447 skolēni no skolām Rīgā, Pierīgā, kā arī Latgales un Zemgales reģionos. Vairākums aptaujāto jeb 70% mācījās 12.klasē, 30% bija 11. lašu skolēni. Lielākā daļa respondentu bija no Rīgas un Pierīgas rajona skolām, 10% no Zemgales reģiona un 18% no Latgales reģiona skolām. 64% respondentu bija sievietes, un 24% mācījās mazākumtautību skolās.
