Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinājuma otrdien Ministru kabinets lēma atļaut klātienē rīkot valsts pārbaudījumus vidējās izglītības pakāpes iegūšanai.
Vienlaikus noslēgumu darbu laikā netiek paredzēti kvantitatīvi kritēriji attiecībā uz izglītojamo skaitu eksāmenu kārtotāju grupās.
Kā skaidroja IZM, minētais nosacījums ir saistīts gan ar centralizēto eksāmenu kārtotāju skaitu, gan norises nosacījumiem kā tiem faktoriem, kas eksāmenu norisi kvantitatīvi ierobežotu grupām padara apgrūtinošu.
IZM uzsvēra, ka eksāmena norise ir atsevišķs pasākums, kas neparedz ilgstošu, pastāvīgu personu pulcēšanos izglītības iestādē, kā tas ir gadījumos, kad klātienē tiek nodrošināts izglītības process. Turklāt paredzēts, ka tiks nodrošināta izglītojamo un eksāmenu norises procesā iesaistīto personu testēšana.
Ministrijā apkopotie dati liecina, ka uz 23.aprīli centralizētajam eksāmenam matemātikā pieteikti 16 934 skolēnu no 12.klasēm, latviešu valodas eksāmenam - 16 560, angļu valodas eksāmenam - 14 724 skolēni, krievu valodas eksāmenam - 2320, bet 1526 skolēni ir pieteikti kārtot Latvijas un pasaules vēstures centralizēto eksāmenu.
Savukārt bioloģijā centralizēto eksāmenu apņēmušies kārot 1431 skolēns, fizikā - 951 skolēns, ķīmijā - 717 skolēni, vācu valodā - 119 skolēni, bet franču valodā - 25 skolēni.
Arī profesionālās kvalifikācijas eksāmens varēs norisināties klātienē grupā ne vairāk kā desmit izglītojamiem, kā arī klātienē valsts pārbaudījumu un gala pārbaudījumu norise augstskolā un koledžā studējošajiem būs pieļaujama tajās studiju programmās, kur valsts pārbaudījums vai studiju gala pārbaudījums ietver praktisko daļu.
Klātiene būs pieļaujama arī starptautiskās izglītības programmas obligāto pārbaudījumu norisē Britu vidusskolā Latvijā, Žila Verna Rīgas Franču skolā, Rīgas Starptautiskajā skolā, Latvijas Starptautiskajā skolā, Rīgas Vācu skolā un Starptautiskajā vidusskolā "Ekziperī".
Ministru kabineta noteikumi par valsts pārbaudes darbiem 2020./2021.mācību gadā nosaka, ka angļu valodas rakstiskā daļa norisināsies 11.maijā, bet mutvārdu daļa - 11., 12. un 13. maijā. Vācu valodas eksāmena rakstiskā un mutvārdu daļa notiks 12.maijā, bet krievu valodas rakstu daļa plānota 13.maijā un rakstu daļa - 13. un 14.maijā. Franču valodas eksāmens norisināsies 14.maijā.
Savukārt latviešu valodas eksāmens vidējās izglītības iegūšanai notiks 18.maijā, bet matemātikas eksāmens - 21.maijā.
No izvēles priekšmetiem, 24.maijā plānots Latvijas un pasaules vēstures centralizētais eksāmens, 26.maijā - ķīmijas eksāmens, 28.maijā - fizikas, bet 1.jūnijā rīkos bioloģijas eksāmenu.
Vidējās izglītības iegūšanai, nepieciešamos eksāmenus varēs kārtot arī 11.klases skolēni no vispārējās izglītības skolām un trešā kursa skolēni profesionālajā izglītībā, lēma Ministru kabinetā.
Kā uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), nav korekti norādīt, ka tikai 12.klases un beidzamo kursu skolēni drīkst kārtot eksāmenus vidējās izglītības iegūšanai, līdz ar to arī 11.klases un trešā kursa skolēni varēs kārtot sev nepieciešamos eksāmenus, lai pēc gada iegūtu vidējās izglītības diplomu.
Pēc viņas sacītā, šo klašu grupu skolēnu skaits, kuri gatavojas eksāmenu kārtošanai, nav mērāms lielā skaitā, līdz ar to neredz pamatojumu bažām par saslimstības ar Covid-19 riskiem.
Šuplinska uzsvēra, ka šie bērni savu dzīvi mērķtiecīgi plāno, kārtojot nepieciešamos eksāmenus gadu ātrāk, tāpēc nedrīkst liegt iespēju plānot viņu laiku, atbilstoši saviem mērķiem karjeras veidošanā.