Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska LTV raidījumam "Rīta panorāma" atzina, ka apkopojot informāciju par situāciju Eiropā, Latvijā attālinātās mācības dažādu vecumu grupu skolēniem vidēji noris ilgāk nekā tas ir citviet.
Šobrīd 22 Eiropas Savienības valstīs no 30, sākumskolas process norit klātienē. Savukārt 14 valstīs arī pamatskolnieki dodas mācīties uz skolu un 10 valstīs arī vidusskolēni.
Tomēr Latvijā situācija ir krasi sliktāka.
"Principā Latvijā tieši pamatskolā un vidusskolā ir ekstremāli ilgs attālinātais mācību process."
Šuplinska uzsvēra, ka vidēji Eiropas Savienība attālinātais mācību process pamatskolēniem ir bijis divus mēnešus. Savukārt Latvijā, piemēram, 5. - 6. klašu skolēni attālināti mācās jau trīs mēnešus. Vēl dramatiskāk tas iezīmējas 7. līdz 9. klasēm, kur skolēni attālināti mācās jau gandrīz piecus mēnešus.
"Tā ir milzīga problēma, kas šobrīd pastāv izglītības sistēmā."
Ministre atzina, ka nav pamata bažām tam, ka vietām atverot skolas, tās pēc neilga laika tiek aizvērtas. Eiropā bieži ir novērota šāda prakse. Tādējādi atgriešanos skolā nevar noteikt tikai epidemioloģiskā situācija. Eiropā to nosaka trīs faktoru kopums - epidemioloģiskā situācija, psihoemocionālais stāvoklis, mācību kvalitāte.
Ministre nespējot pārliecināt valdību, ka ir iespējama gan rotācija, gan reģionu princips.
"Mēs saskaramies ar to, ka tieši epidemioloģiskais kritērijs tiek vērtēts kā viens no būtiskākajiem, bet viņš nevar būt vienīgais, ja ārkārtas situācija ir ievilkusies no 9. novembra. To varētu darīt vienu, divu mēnešu garumā, bet to nevar darīt četru līdz piecu mēnešu garumā."
Tādējādi ministre pauda, ka pašlaik nevar runāt par to, ka tiek plānots tas, ka mazākās klases neatgriezīsies skolas solos.
Šobrīd ministrija ir piekritusi trīs nedēļu "nekustēšanās" varinatam. Šuplinska cer, ka no sestā aprīļa varēs valstī atcelt ārkārtējo situāciju. Viņa uzsvēra, ka izglītības nozare bija viena no pirmajām, kas augustā izstrādāja atšķirīgu pieeju skolām, reģionālo principu.
"Mēs ļoti ceram, ka pakāpeniski situācija visā Latvijā uzlabosies un bērni pakāpeniski varēs atgriezties skolās."
Kā Šuplinska minēja, tad tieši šāda iemesla dēļ tika piedāvāts ārtelpu princips. Tādējādi varētu rīkot stunda ārā, lai mazinātu spriedzi un bērni varētu komunicēt, gūstot spēkus attālinātajam mācību procesam, ja tas ieilgtu.
Saistībā ar mācību procesa norisi ārā, Izglītības un zinātnes ministrijai radās nesaskaņas ar Veselības ministriju. Šuplinska piedāvāja, ka āra mācības varētu norisināties visā Latvijā, kur skolas to vēlētos un redzētu tam iespēju. Tādējādi veidojot mācību stundas nelielā 10 cilvēku grupiņā. Tomēr Veselības ministrija noraidīja šādu priekšlikumu, neredzot iespēju, ka to varētu organizēt visās pašvaldībās.
"Tā nebija obligāta prasība, bet iespēja visām skolām," ir jāņem vērā psihoemocionālais moments, atzina Šuplinska.
Pašlaik vairākas pašvaldības var veidot mācību stundas sākumskolēniem klātienē. Kā ministre uzsvēra, tad gandrīz visos novados, izņemot vienu, kur saslimstība pieauga, gan skolēni, gan skolotāji, gan vecāki ir pacilātā noskaņojumā. Skolēni ir vairāk motivēti mācīties.
"Nav nekādu problēmu ne ar maskām, ne distancēšanos."
Ministre skaidroja, ka šajā brīdi, lai cilvēki atgūtu ticību un spēku, ir svarīgi būt kopā.
Attālināts mācību process var radīt zināšanu "robus" skolēniem. Tomēr Šuplinska uzsvēra, ka netiek plānots ieviest papildu mācību gadu.
Lai atvieglotu skolēnu ikdienu, no janvāra visos mācību priekšmetos ir samazināts vielas apjoms, kas ir jāapgūst šogad. Arī devīto klašu skolēniem nebūs jākārto eksāmeni, būs jāpilda monitoringa darbi, lai varētu izvērtēt, kā ir noritējusi mācību vielas apguve.
"Ja arī ir kaut kas tāds, ko viņi nepaspēs apgūt, tad viņš to varēs izdarīt, kad tas viņam būs akūti nepieciešami."
Šuplinska uzsvēra, ka šobrīd pats svarīgākais ir tas, ka bērni jūtas labi un viņiem ir motivācija mācīties.