22 "epidemioloģiski drošākās" pašvaldības atsāks sākumskolēnu mācības klātienē

© f64.lv, Romāns Kokšarovs

Šodien klātienes mācības 1.-4.klašu skolēniem tiks atsāktas 22 pašvaldībās, kas atbilstoši valstī noteiktajiem kritērijiem uzskatāmas par epidemioloģiski drošākām.

Atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem uz ceturtdienu, 18.februāri, darbu klātienē varētu atsākt 25 pašvaldību - Alsungas, Auces, Burtnieku, Cesvaines, Dagdas, Durbes, Ērgļu, Ķeguma, Krustpils, Kuldīgas, Mālpils, Mērsraga, Naukšēnu, Neretas, Pāvilostas, Pļaviņas, Rūjienas, Salacgrīvas, Saulkrastu, Siguldas, Skrīveru, Skrundas, Tērvetes, Vecumnieku un Vecpiebalgas novadu - skolas.

Tomēr, pašām izvērtējot epidemioloģisko situāciju novadā un apkārtējās pašvaldībās, Skrīveru, Pļaviņu un Cesvaines novada pašvaldībās nolemts, ka 1.-4.klašu skolēni šonedēļ turpinās mācīties attālināti.

Pļaviņu novada ģimnāzijas 1.-4.klasēs mācās 168 skolēni un strādā 20 pedagogi. Daļai no viņiem dzīvesvieta ir novados ar augstākiem saslimstības rādītājiem nekā klātienes mācībām pieļaujamie, kas varot radīt papildu risku.

Izvērtējot epidemioloģisko drošību un saslimstības dinamiku novadā, Pļaviņu pašvaldība un skolas vadība vienojusies neatsākt klātienes mācību procesu 1.-4.klasēm no šodienas, bet sagaidīt darbinieku testēšanas rezultātus, saslimstības gadījumu samazināšanos un kumulatīvā rādītāja stabilitāti.

Lai arī pašvaldībā Covid-19 saslimstības rādītāji atbilst "drošas skolas" kritērijiem, izvērtējot dažādus riskus, Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā nolemts pagaidām neatsākt klātienes mācības jaunākajās klasēs.

Izglītības iestādes direktors Aldis Rakstiņš skaidroja, ka Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā 1. līdz 4.klasē mācās 135 skolēni, no kuriem 15 dzīvo blakus esošajos novados. Šajās klasēs strādā 15 pedagogi, no viņiem četri dzīvo citā administratīvajā teritorijā.

Pašlaik divi sākumskolas klasēs strādājošā atbalsta personāla pārstāvji ir slimi, savukārt diviem pedagogiem jāievēro karantīna, jo bijuši saskarsmē ar Covid-19 slimnieku. Četras ģimenes informējušas skolas vadību, ka viņu mājsaimniecībā patlaban kāds slimo ar šo vīrusu un skolēniem noteikta karantīna. Turklāt apmēram puse pedagogu, kuri strādā sākumskolas klasēs, ir riska grupā. Ņemot vērā visus šos apstākļus, pašvaldība un skolas vadība vienojusies, ka no šodienas skolā klātienes mācības netiks atsāktas.

Ja situācija nemainīsies, klātienes mācības Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā 1.-4.klases skolēniem varētu atsākt no 1.marta. Pirms tam visi skolotāji veiks siekalu testus Covid-19 infekcijas kontrolei.

Cesvaines vidusskolā apmēram trešdaļa jeb 34 bērni no 93 skolēniem dzīvo kaimiņu novados, kuros epidemioloģiskā situācija pašlaik nav droša. Konsultējoties ar SPKC, Cesvaines vidusskolas direktoram Didzim Baunim norādīts, ka šādā situācijā atsākt mācību procesu klātienē visiem 1.-4.klases skolēniem nav saprātīgs lēmums, jo tas ļoti palielinātu slimības izplatīšanās risku Cesvaines novadā.

No šodienas klātienes mācību organizēšanā 1.-4.klasei var piedalīties 902 sākumskolas skolotāji, 1130 pārējie pedagoģiskie darbinieki un 1087 tehniskie darbinieki. Kopējais izglītības iestāžu darbinieku skaits, kas no šodienas var atgriezties klātienes mācību procesa organizēšanā, veido 3166.

IZM atgādināja, ka SPKC katru trešdienu nodrošinās aktuālāko informāciju par saslimstības rādītājiem pašvaldībās, ko publicēs oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". SPKC informācija ļaus monitorēt saslimstības pieauguma tempus un pašvaldību atbilstību "drošas skolas" principam. Savukārt ik pēc divām nedēļām tiks vērtēts kopumā, kuras pašvaldības drīkst turpināt klātienes mācības skolās.

Kā pagājušajā ceturtdienā vienojās ministri, turpmāk vispārējās izglītības procesa organizēšanā tiks ņemts vērā reģionālais princips, proti, ka tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, pie konkrētiem nosacījumiem var atsākt klātienes mācības.

Ministri konceptuāli vienojās, ka saslimstības slieksnis 200 nebūs noteicošais faktors, bet tā vietā noteicošais būs saslimstības pieauguma temps. Gadījumos, kad divu nedēļu laikā pašvaldībā saslimstība pieaugs nedaudz virs 200, SPKC būs gala lēmējs - atļaut vai neatļaut klātienes mācības.

Savukārt otrdienā, 23.februārī, ministri vienosies par konkrētiem kritērijiem, lai SPKC varētu skaidri lemt par klātienes mācību atļaušanu gadījumos, kad pašvaldības saslimstības rādītājs būs nedaudz augstāks par 200, ņemot vērā arī pašvaldības apdzīvotību.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) pagājušajā ceturtdienā preses konferencē informēja, ka pašvaldību atbilstību "drošās skolas" prasībām valdība pārskatīs ik pēc divām nedēļām. Ja pašvaldībā šo divu nedēļu laikā novēros strauju saslimstības ar Covid-19 pieaugumu, kas pārsniegs 200 saslimušos 14 dienu laikā uz 100 000 iedzīvotāju, tad pēc ""A, B, C" modeļa" tikšot vērtēts, kā saslimstība pašvaldībā ietekmē skolas klātienes mācības un vai saslimstība ir konstatēta pašā skolā. Atbilstoši izvērtējumam pašvaldība varēs lemt par skolas slēgšanu klātienes mācībām vai nē.

Izglītības iestādei būs jānodrošina epidemioloģiskās drošības prasības un jāveic izglītības iestādes klātienē nodarbināto iknedēļas testēšana. Vērtējot, vai izglītības iestādē ir iespējams ievērot distancēšanās prasības, aprēķinam jāpieņem, ka vienam izglītojamam nepieciešams nodrošināt trīs kvadrātmetrus no mācību telpu platības.

Ņemot vērā, ka sabiedriskais transports ir viens no epidemioloģiskā riska neaizsargātākajiem pārvietošanās līdzekļiem izglītojamiem, valdība noteica, ka izglītības iestādes dibinātājam iespēju robežās ir jāveic nepieciešamie epidemioloģiskie drošības pasākumi, kas nodrošina izglītojamam iespēju nokļūt izglītības iestādē veselībai drošā veidā. Pašvaldības, piemēram, var organizēt atsevišķu izglītojamo plūsmu sabiedriskajā transportā, kā arī skolēni var pārvietoties ar privāto transportlīdzekli, kājām vai izglītības iestādes autobusu.

Latvijā

Šobrīd norit balsošana par titulu "Gada Eiropas cilvēks Latvijā". Par titulu sacenšas trīs cilvēki - Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, animācijas filmas "Strume" režisors Gints Zilbalodis un Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne. Valsts prezidents šajā saistībā vēries ar lūgumu pie sabiedrības.

Svarīgākais