Pamainījies to pašvaldību ar zemu saslimstības rādītāju saraksts, kuras no pirmdienas 1.-4.klašu skolēniem atsāks mācības klātienē, jo tas veidots pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem uz ceturtdienu, 18.februāri, noskaidroja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
IZM informēja, ka, atbilstoši SPKC datiem uz ceturtdienu, no pirmdienas darbu klātienē varēs sākt Alsungas, Auces, Burtnieku, Cesvaines, Dagdas, Durbes, Ērgļu, Ķeguma, Krustpils, Kuldīgas, Mālpils, Mērsraga, Naukšēnu, Neretas, Pāvilostas, Pļaviņas, Rūjienas, Salacgrīvas, Saulkrastu, Siguldas, Skrīveru, Skrundas, Tērvetes, Vecumnieku un Vecpiebalgas novadu skolas.
IZM atgādināja, ka SPKC katru trešdienu nodrošinās aktuālāko informāciju par saslimstības rādītājiem pašvaldībās, ko publicēs oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". SPKC informācija ļaus monitorēt saslimstības pieauguma tempus un pašvaldību atbilstību "drošas skolas" principam. Savukārt ik pēc divām nedēļām tiks vērtēts kopumā, kuras pašvaldības drīkst turpināt klātienes mācības skolās.
Kamēr nav publicēti grozījumi valdības rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, skolu direktori nevar izdod rīkojumus par 1.-4.klašu skolēnu mācībām klātienē, aģentūrai LETA apstiprināja vairāku skolu direktori.
Ata Kronvalda Durbes pamatskolas direktore Kristīne Bruzule uz jautājumu par to, cik skola ir gatava sākt klātienes mācības jaunāko klašu skolēniem, ieturēja ilgu pauzi, pēc kuras atzina, ka nezina, ar ko lai sāk stāstīt.
"Es gaidu, kad būs publicēta aktualizētā redakcija rīkojumam par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, jo bez tā man nav tiesiska pamata izdod nevienu rīkojumu, lai skolēni varētu sākt mācības klātienē. Nav informācijas par to, kad normatīvais akts tiks publicēts," sacīja direktore.
Klātienes mācībām skola esot visu jau laikus sagatavojusi. Pieciem 1.-4.klašu skolēnu komplektiem ir sagatavotas mācību telpas katrai klasei ar savu gaiteni. Skolēni skolā ierastos kājām, ar personīgo auto vai skolas autobusu, kurā katrs varētu sēdēt, izlaižot vienu solu rindu, sacīja Bruzule.
Liepājā esot sarunāti arī testēšanas materiāli, kurus šodien atvedīs, lai pirmdien varētu testēt skolas pedagogus un tehniskos darbiniekus. Tāpat arī apzinātas ģimenes kaimiņu novados, kuru bērni mācās Durbes pamatskolā, ņemot vērā to, ka tajos ir augsta saslimstība.
"Visus praktiskos darbus esam izdarījuši, taču vajadzīgs regulējums, uz kā pamata nākamnedēļ varam strādāt," skaidroja direktore.
Arī Burtnieku novada Matīšu pamatskolas direktore Veneranda Logina atzina, ka pašlaik viņai nav oficiāla dokumenta, uz kura pamata viņa varētu izdot rīkojumus par klātienes mācībām.
"No ziņām medijos zinu, ka sākumā bija runa par 20 novadiem, tad 19, bet nu jau ir 25 novadi, tajā skaitā vakar parādījās arī Burtnieku novads. Patlaban ir daudz nezināmo, notiek tāda raustīšana. Manuprāt, pašlaik ir ļoti augsts risks atsāk klātienes mācības, lai arī visi pēc tām esam ļoti noilgojušies, jo īpaši 1.klases bērni, kuriem iet vissarežģītāk," stāstīja Logina.
Viņai arī divas skolotājas esot paziņojušas, ka viņas personīgās veselības dēļ neatsāks darbu klātienē. Turklāt neesot saprotams, kā pareizi rīkoties ar bērniem, kuri dzīvo kaimiņu novados, kuros pašlaik saslimstības rādītāji ir augsti. Tāpat neskaidrs esot jautājums par skolas darbinieku testēšanu, piebilda direktore.
Savukārt Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja Sindija Brikmane teica, ka pašvaldība no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ir saņēmusi oficiālu dokumentu, ka skolās drīkst atsākt klātienes mācības 1.-4.klašu skolēni, taču pašvaldība gaida valdības rīkojuma aktuālās redakcijas publicēšanu.
Auces novadā, lai lemtu par mācību atsākšanu, šodien sasaukta ārkārtas domes sēde. Novada domes priekšsēdētāja Vija Keršus (LZS) stāstīja, ka pašvaldība un skolas ir gatavas atsākt mācības, un iespējamie riski, tostarp ar pedagogiem, kas ir paaugstināta riska grupā, ir pārrunāti.
Novada skolēni neizmantojot sabiedrisko transportu, un nogādāšanu uz skolu nodrošina pašvaldība. Pēc domes vadītājas teiktā, atsākoties mācībām tikai jaunākajās klasēs, kādā autobusā būs vien daži skolēni, citā - vairāk. Maltītes audzēkņiem gatavos skolu pavāri.
Arī Ķeguma novada domes priekšsēdētājs Ķeguma novada domes priekšsēdētājs Raivis Ūzuls (Vidzemes partija) aģentūrai LETA atzina, ka iestādes ir gatavas atsākt mācības jaunākajās klasēs.
LETA jau ziņoja, ka no nākamās pirmdienas, 22.februāra, klātienes mācības 1.-4.klasei varēs atsākt skolas no 25 pašvaldībām.
Ministri atbalstīja priekšlikumu, ka turpmāk vispārējās izglītības procesa organizēšanā tiks ņemts vērā reģionālais princips, proti, ka tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, pie konkrētiem nosacījumiem var atsākt klātienes mācības.
Ministri konceptuāli vienojās, ka saslimstības slieksnis 200 nebūs noteicošais faktors, bet tā vietā noteicošais būs saslimstības pieauguma temps. Gadījumos, kad divu nedēļu laikā pašvaldībā saslimstība pieaugs nedaudz virs 200, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) būs gala lēmējs - atļaut vai neatļaut klātienes mācībām.
Savukārt nākamās nedēļas otrdienā, 23.februārī, ministri vienosies par konkrētiem kritērijiem, lai SPKC varētu skaidri lemt par klātienes mācību atļaušanu gadījumos, kad pašvaldības saslimstības rādītājs būs nedaudz augstāks par 200, ņemot vērā arī pašvaldības apdzīvotību.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) ceturtdien preses konferencē informēja, ka pašvaldību atbilstību "drošās skolas" prasībām valdība pārskatīs ik pēc divām nedēļām. Ja pašvaldībā šo divu nedēļu laikā novēros strauju saslimstības ar Covid-19 pieaugumu, kas pārsniegs 200 saslimušos 14 dienu laikā uz 100 000 iedzīvotāju, tad pēc ""A, B, C" modeļa" tikšot vērtēts, kā saslimstība pašvaldībā ietekmē skolas klātienes mācības un vai saslimstība ir konstatēta pašā skolā. Atbilstoši izvērtējumam pašvaldība varēs lemt par skolas slēgšanu klātienes mācībām vai nē.
Izglītības iestādei būs jānodrošina epidemioloģiskās drošības prasības un jāveic izglītības iestādes klātienē nodarbināto iknedēļas testēšana. Vērtējot, vai izglītības iestādē ir iespējams ievērot distancēšanās prasības, aprēķinam jāpieņem, ka vienam izglītojamam nepieciešams nodrošināt trīs kvadrātmetrus no mācību telpu platības.
Ņemot vērā, ka sabiedriskais transports ir viens no epidemioloģiskā riska neaizsargātākajiem pārvietošanās līdzekļiem izglītojamiem, valdība noteica, ka izglītības iestādes dibinātājam iespēju robežās ir jāveic nepieciešamie epidemioloģiskie drošības pasākumi, kas nodrošina izglītojamam iespēju nokļūt izglītības iestādē veselībai drošā veidā. Pašvaldības, piemēram, var organizēt atsevišķu izglītojamo plūsmu sabiedriskajā transportā, kā arī skolēni var pārvietoties ar privāto transportlīdzekli, kājām vai izglītības iestādes autobusu.
