Eksperti: Profesionālās izglītības sistēmai ir jāveicina darbaspēka produktivitāte
Profesionālās izglītības sistēmas nākotnes attīstībā būtisku lomu ieņemtu darba vidē balstītas mācības, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā diskusijā par profesionālās izglītības galvenajiem izaicinājumiem, norādīja eksperti.
Savukārt, lai celtu profesionālās izglītības prestižu un stiprinātu mācību kvalitāti, eksperti koledžas aicināja saglabāt Augstskolu likumā.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis atzīmēja, ka Latvija no Eiropas atpaliek produktivitātē, kuru ietekmē ne tikai tehnoloģijas, infrastruktūra, bet arī kvalificētais darba spēks. Līdz ar to LTRK virsmērķī uzsver, ka izglītības sistēmai ir jāveicina darbaspēka produktivitātes un saimnieciskās darbības efektivitātes celšanās.
Pēc Rostovska sacītā, ir jāpanāk situācija, ka Latvijas darbaspēka produktivitāte pieaug un ir sasniedz konkuretspējīgu ienākumu līmeni iedzīvotājiem un paaugstina konkurētspēju uzņēmumiem. LTRK pārstāvis atzīmēja, ka profesionālai izglītībai piemīt prestižs, taču esošajā situācijā jaunieši to nesaskata.
Tāpat Rostovskis uzsvēra, ka nākamie profesionāļi ir jāveido atbilstoši darba tirgus pieprasījumam. Lai veidotu atbilstošus speciālistus mācību procesā svarīgu lomu ieņem paši darba ņēmēji, uzņēmumi. Jau patlaban uzņēmumi iesaistās izglītības procesu veidošanā, bet nākotnē šī prakse ir būtiski jāstiprina. Īpaši jāstiprina izglītības ieguves process ir balstīts darba vidē.
Rostovskis atzina, ka izglītības ieguves procesa balstīšana darba vidē ir politiska izšķiršanās. Kā piemēru minēja Vāciju un Austriju, kur ražošanas rezultāti ir veiksmīgi, pateicoties šādai mācību praksei. Ja būtu jāizvēlas stratēģiski, tad LTRK pārstāvis izvēlētos to, lai jaunieši mācās uzņēmumos, piebilstot, ka šāda prakse ir realizējama visu jomu uzņēmumos.
Vienlaikus LTRK padomes priekšsēdētājs piebilda, ka koledžas ir nozīmīgas izglītības sistēmā, tāpēc, lai nemazinātu profesionālās izglītības prestižu, koledžām ir jāpaliek Augstskolu likumā. LTRK viedokli šajā jautājumā atbalstīja arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA).
LDDK Izglītības un nodarbinātības jomas vadītājs Rihards Blese norādīja, ka LDDK vīzija par darba vidē balstītu izglītības procesu ieguvi sakrīt ar LTRK. Viņš uzsvēra, ka darba vidē balstītas mācības būtu jāstiprina arī augstākajā un pieaugušo izglītībā.
Taču, lai veicinātu profesionālās izglītības un profesiju prestižu, jāstrādā pie izglītojamo motivācijas izvēlēties STEM (zinātni, tehnoloģijām, inženieriju un matemātiku saistītām profesijām) mācību priekšmetus jau pamatskolā. Jāveido elastīga pieeja profesionālās izglītības iestāžu materiāltehniskā nodrošinājuma pilnveidē, kā arī nepieciešams kopīgs darbs pie sadarbības veidošanas.
Savukārt LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsvēra, ka ir jāpārskata pieeja "nauda seko skolēnam". Viņa skaidroja, ka šī pieeja veido konfrontāciju, jo arī pašvaldības skolēniem, studentiem piedāvā savu finansējumu, lai spētu apmācāmos noturēt skolās.
LIZDA ieskatā tikpat nozīmīgi ir vērst uzmanību, kā tiek pasniegta informācijas par profesionālās izglītības tīklu un iespējamiem risinājumiem. Piemēram informāciju tehnoloģiju (IT) jomā aktuāls jautājums ir kursu pieejamība - kursi, kuri piedāvā augstu kvalifikāciju, lielai daļai iedzīvotāju nav pieejami izmaksu dēļ, savukārt tie kursi, kurus var atļauties - piedāvā zemu kvalifikāciju.
Arī Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts atzīmēja, ka Latvijai ne tik ļoti jādomā, kādā veidā virzīs jauniešus uz izvēli, bet jādomā par informāciju, kurā skaidro iespējas, lai jaunietis spētu pats izvēlēties. Viņš atzina, ka karjeras centri vairs nestrādā, jo "nauda seko skolēnam". Viņa ieskatā, patlaban šīs pieejas dēļ, karjeras pedagogi ir attiecīgo izglītības iestāžu darbinieki, bet diemžēl viņiem ir zems ietekmes līmenis jauniešu karjeras izvēlēs.