No šodienas Latvijas skolās būs atļautas klātienes konsultācijas visos skolas vecumposmos. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska LTV raidījumā "Rīta panorāma" atzina, ka ļoti žēl, ka tomēr pirmklasnieki un otrklasnieki nevarēja atsākt mācības klātienē.
Ministre atzina, ka šobrīd 24 Eiropas Savienības valstis nodrošina klātienes mācību procesu sākumskolām. Ļoti daudzas valstis ir izskatījušas iespēju arī vidusskolēniem nodrošināt mācības klātienē.
Latvijā pašlaik kumulatīvā situācija ir nelabvēlīga. Šuplinska min, ka Latvija ir to septiņu valstu skaitā, kurā ir visvairāk inficēto.
Situācija Eiropā ir atšķirīga, tāpēc ministrija valdībai rāda Eiropas Savienības situāciju mācību nozarē, lai pieņemtu atbilstošus lēmumus arī Latvijā.
Lai skolēni varētu atsākt mācības klātienē, kumulatīvajam rādītājam uz 100 000 tūkstošiem iedzīvotāju ir jābūt 200.
"Skaidrs, ka sagaidīt tādu rādītāju kā 200 ir ļoti cerīgi, bet nav tik iespējami, ja redzam, ka vakcinācija kavējas," situāciju skaidro ministre.
Viņa min, ka Eiropas Savienībā tiklīdz stabilizējās Covid-19 inficēšanās rādītāji, uz vienu mēnesi tika atvērtas mācību iestādes un pēc tam tiek aizvērtas. Ir klases kuras mācās vienu nedēļu klātienē, bet otru mājas. Ministre atzīst, ka citu varinatu pašlaik neesot.
Pietkdien Izglītības un zinātnes ministrija tiksies ar Veselības ministriju un pārrunās reģionu principu. Reģionos, kuros kumaltīvais 14 dienu inficēšanās rādītājs būs krietni zemāks par vidējo valstī, varēs pakāpeniski atsākt mācības klātienē.
Ja tiks ieviests reģionu princips un atsevišķos novados varēs atsākties mācības klātienē, tad uzmanība tiks pievērsta tam, kā bērni pārvietojas uz skolu. Pēc iespējas būtu nepieciešams ierobežot pārvietošanos ar sabiedrisko transportu.
Ministre min, ka lielajās pilsētās pašlaik ir vislielākā nedrošības sajūta. Tomēr skolas ir apliecinājušas gatavību atsākt mācības klātienē, domājot par drošu vidi.
Izglītības un zinātnes ministrijai plāns mācību norisei bija gatavas jau augustā. A un B modelis paredz, ka lemšanas tiesības par mācību procesa norisi ir pašvaldībām un tas ir atkarīgs no infrastruktūras un iesaistīto cilvēku resursiem.
Tomēr, kad valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija, nosacījumi paredz, ka visi lēmumi tiek pieņemti vienlīdzīgi visā valstī.
"Tāpēc ļoti kavējas reģionālā principa akceptēšana," valdība ir gatava pakāpeniski atvērt vaļā skolas, respektējot reģionu drošību un gatavību tam.
Mācoties attālināti, tiek arī ietekmēta mācību kvalitāte. Ministre atzīst, ka vadlīnijas mācību procesam arī tika izveidotas augustā un tiek papildinātas ik mirkli. No 7. līdz 12. klasei ir paredzēts, ka vismaz 30% mācībām ir jānotiek tiešsaistē. Savukārt mazajām klasēm neesot tik strikti nosacījumi tāpēc, ka šīm klašu grupām pēc iespējas cenšas mācības nodrošināt klātienē.
Vislielākās izmaiņas pagaidām ir gaidāmas 9. klašu skolēniem. Pieņemts lēmums, ka eksāmeni šīm klasēm nenotiks. Lai pārbaudītu zināšanas tiks veikti monitoringa vai diagnosticējošie darbi. Tie skolēni, kuri vēlēsies pēc 9. klases mainīt izglītības iestādi, viņiem attiecīgajā skolā būs jākārto iestājeksāmeni.
"12. klasēm mēs ceram, ka atļaus daļēji klātienes mācības. Dažas dienas nedēļā vai vienu nedēļu klātienē."
Ministrija plāno iegādāties papildu 20 tūkstošus datoru. Šuplinska min, ka problēma saistās ar to, ka veicot iepirkumu nav iespējams saņemt tehniku uzreiz, ir jāgaida trīs līdz četri mēneši. Latvijas Pašvaldību savienība informēja, ka decembrī 87 tūkstošiem pietrūka tehonoloģiskais aprīkojums.
Ministre atzina, ka ir veikta aptauja par skolotāju vēlmi vakcinēties. Vislielākā atsaucība ir no tiem pedagogiem, kuriem ir augstāka izglītība. Augstākās izglītības pedagogi 65% gadījumos atzina, ka ir gatavi vakcinēties, savukārt bērnudārzu skolotāji tikai 30% to atzina.
"Mēs ļoti, ļoti ceram uz prioritāro grupu. Vismaz pirmskolās, speciālo skolu un sākumizglītības skolotāju vakcinācijai."