Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) rosina Saeimas deputātus no valsts budžeta steidzami piešķirt papildu finansējumu profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu īstenošanai un treneru atalgojumam, norādīja arodbiedrībā.
Pretējā gadījumā nav izslēgta situācija, ka būs sporta skolas, kuras nāksies slēgt, uzskata LIZDA.
Vēstulē Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas deputātiem LIZDA brīdina, ka profesionālās ievirzes sporta programmu finansēšanai paredzētais finansējuma proporcionālais apjoms ir samazinājies un ir nepietiekams atalgojumu izmaksām treneriem 2021.gadā.
Arodbiedrībā atzīmēja, ka lai nodrošinātu atalgojumu atbilstoši likumā noteiktai pedagogu zemākajai mēneša darba algas likmei, būs nepieciešams vērsties pie pašvaldībām un lūgt finansiālo atbalstu.
LIZDA norādīja, ka pašvaldības finansē tā dēvēto sporta skolu saimniecisko darbību - sporta bāzes un objektu ikdienas uzturēšanu un atjaunošanu, nepieciešamos remontdarbus un sezonālos darbus, komunālos pakalpojumus. Vietvaras finansē arī talantīgākos jaunos sportistus, kuri pretendē vai jau ir iekļauti Latvijas izlasē.
Tomēr pastāv risks, ka sporta skolās var palielināties treneru vakances un nāksies pieņemt "sāpīgu lēmumu" par sporta skolas slēgšanu, ja pašvaldībai nebūs finansiālu iespēju atbalstīt sporta attīstību vēl lielākā apjomā kā līdz šim, pauda arodbiedrībā.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga norādīja, ka sporta skolas zaudē 0:3 hokeja čempionātam - neviens miljons eiro pret trīs miljoniem eiro, ko piešķirs vēl vienas ledus halles pielāgošanai čempionāta vajadzībām.
"Nepiešķirt papildus naudu jauniešu sportam ir ļoti tuvredzīgi. Daudzi sporta skolotāji, treneri strādā ļoti pašaizliedzīgi, piekrīt veikt papildu pienākumus, par ko diemžēl nesaņem samaksu, jo ir noteiktā sporta veida, sava darba entuziasti. Ja valdība tagad var atļauties piešķirt trīs miljonus hokeja čempionāta rīkošanai Rīgā, tad būtu jāatrod arī jauniešu sportam, profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm," uzskata Vanaga.
LIZDA rosina steidzamības kārtā jautājumu par profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu finansējumu no valsts budžeta iekļaut Saeimas Sporta apakškomisijas dienas kārtībā.
LIZDA uzskata, ka ir nepieciešams mainīt profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu finansēšanas modeli, lai pārietu uz pedagogu darba algas likmju principu atbilstoši izglītojamo grupām.
Kā ziņots, kaut arī kopējais sporta skolām atvēlētais finansējums veido vairāk nekā pusi no kopējā sporta budžeta, papildu finansējums saistībā ar audzēkņu un skolu skaita palielinājumu šogad nav piešķirts, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Ministrijā uzsvēra, ka tas ir kopīgs valsts un pašvaldību jautājums - ko un cik lielā apmērā var nodrošināt katra no iesaistītajām pusēm, zinot, ka šobrīd obligātās izglītības kvalitatīva procesa nodrošinājumam nepieciešami papildieguldījumi no valsts.
Pēc IZM sniegtās informācijas, profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs šobrīd trenējas vairāk nekā 42 000 bērnu, un pēdējo četru gadu laikā sporta skolu audzēkņu skaits palielinājies par aptuveni 6000. Pieaug arī sporta skolu skaits - 2021.gadā IZM saņēmusi iesniegumus par finansējuma piešķiršanu piecām jaunām profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm. Tomēr neskatoties uz izmaiņām audzēkņu vai skolu skaitā - papildu finansējums 2021.gadā nav piešķirts.