Studējošo skaits Latvijas augstākās izglītības iestādēs samazinājies par 1,1%

Šajā akadēmiskajā gadā studējošo skaits Latvijas augstākās izglītības iestādēs samazinājies par 1,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

2020./2021.akadēmiskajā gadā augstāko izglītību apgūst 78 500 studentu pretstatā 79 400 studentu iepriekšējā akadēmiskajā gadā.

Šajā akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs uzņemti 28 700 studentu, kas ir par 2,4% mazāk nekā gadu iepriekš. Tostarp 51,6% studentu sākuši studijas bakalaura līmeņa programmās, 24,8% - maģistra, 21,7% - koledžas, savukārt 1,9% - doktora līmeņa programmās.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka nemainīgi jauno studentu vidū vairāk ir sievietes - 16 300 jeb 56,7% no kopējā uzņemto skaita.

Dati arī liecina, ka 56,1% studentu studijas ir sākuši par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 43,9% - par valsts budžeta līdzekļiem.

Tāpat statistikas pārvaldē minēja, ka šajā akadēmiskajā gadā vērojama mobilo studentu, kuri iepriekšējo izglītību ieguvuši ārpus Latvijas, skaita samazināšanās, kam pēdējos gadus bija tendence būtiski pieaugt.

Šajā akadēmiskajā gadā uzņemto mobilo studentu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājies par 26,6%, veidojot 3700. Šobrīd Latvijā studē kopumā 10 000 mobilo studentu, kas ir par 1,2% mazāk nekā pirms gada, taču gandrīz divas reiz vairāk nekā 2014.gadā, kad sāka apkopot statistiku par mobilajiem studentiem.

Lielākā daļa mobilo studentu jeb 71,8% iepriekšējo izglītību ir ieguvuši valstīs ārpus Eiropas Savienības, turklāt septiņi no desmit mobilajiem studentiem ir vīrieši. Vairāk nekā pusi jeb 56,7% no kopējā mobilo studentu skaita veido studenti, kuri iepriekšējo izglītību ieguvuši Indijā, Uzbekistānā un Vācijā. No visiem studentiem, kas iepriekšējo izglītību ieguvuši Vācijā, 56,6% ir sieviešu, savukārt Indijā un Uzbekistānā iepriekš studējuši pārsvarā vīrieši - attiecīgi 84,2% un 81,1%. Visvairāk mobilo studentu - 2400 - studē Rīgas Stradiņa universitātē.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados vairāk nekā trešdaļa jeb 10 200 pirmkursnieku izvēlējušies apgūt sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības, taču kopumā pēdējo desmit adu laikā šim īpatsvaram ir tendence nedaudz samazināties. Veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās uzņemti 4500 studentu jeb 15,7% no kopējā skaita, savukārt inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības jomā - 4200 jeb 14,7%.

Šajā akadēmiskajā gadā lielākais uzņemto studentu skaita pieaugums bija izglītības studiju programmās - tās izvēlējās apgūt 1800 studējošo jeb 6,1%, kas ir par 154 studentiem vairāk nekā pirms gada.

Statistikas pārvaldē arī norādīja, ka kopš 2017.gada izglītības iestāžu skaits saglabājies nemainīgs - studijas norit 54 augstākās izglītības iestādēs, tostarp 29 augstskolās un 25 koledžās.

Trijās lielākajās Latvijas universitātēs - Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē un Rīgas Stradiņa universitātē - studē kopumā 49,4% studentu. Kopumā 17 izglītības iestādēs studējošo skaits pārsniedz tūkstoti, savukārt 13 izglītības iestādēs, tostarp galvenokārt koledžās studējošo skaits ir mazāks par 200.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo akadēmisko gadu kopējais studējošo skaits ir samazinājies par gandrīz tūkstoti, savukārt pēdējo piecu gadu laikā - par 4400 jeb 5,3%.

Koledžas līmeņa programmās studē 14 100, bakalaura - 44 200, maģistra - 18 200, savukārt doktora līmeņa programmās - 2000 studentu.

Visvairāk studējošo joprojām ir sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās, kuras apgūst 26 500 jeb trešdaļa no kopējā studentu skaita, savukārt inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības jomā - 11 900 jeb 15,2%. Studējošo skaita kāpums vērojams veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās, kuras šajā gadā apgūst 13 200 (16,8%) studentu, kas ir par 11,4% vairāk nekā pirms pieciem gadiem. Vienlaikus par 4,1% pieaudzis studējošo skaits dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmās, kuras apgūst 7600 jeb 9,6%.

2020./2021.akadēmiskajā gadā Latvijā doktora līmeņa studijas piedāvā 20 augstākās izglītības iestādes. Tajās patlaban studē 2039 doktoranti, no kuriem 32,9% sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību jomā, savukārt gandrīz 20% studē inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību.

2020.gadā grādu vai kvalifikāciju ieguva 14 500 studentu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu ir par 2,2% mazāk. Vairāk nekā trešdaļa (36,4%) jeb 5300 ieguva grādu sociālajās zinātnēs, komerczinībās un tiesībās un 19,1% jeb 2800 - veselības aprūpē un sociālajā labklājībā. Kopš 2010.gada absolventu skaits Latvijas augstskolās ir sarucis gandrīz divas reizes.