Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aicina valdību no valsts budžeta izmaksāt piemaksu pirmsskolas un speciālajās izglītības iestādēs nodarbinātajiem pedagogiem, viņu palīgiem un tehniskajam personālam, kā arī nodrošināt siekalu testus un iespēju vakcinēties pret Covid-19, informēja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Viņa uzsver, ka ar Ministru kabineta rīkojumu ārkārtējās situācijas laikā viņi ir vienīgie, kuri nodrošina izglītības procesu klātienē.
Ministru kabinets ceturtdien, 7.janvārī, pieņēma lēmumu par mācību procesa organizēšanu, taču pirmsskolas izglītības un speciālās izglītības iestādēm jānodrošina izglītības process klātienē.
Kā norāda LIZDA, jau Covid-19 pirmā viļņa pandēmijas laikā un pašlaik pirmsskolas un speciālās izglītības iestāžu nodarbinātie strādā klātienē ar paaugstinātu risku saslimšanai ar Covid-19, jo daļa pirmsskolās un speciālajās izglītības iestādēs nodarbināto, lai nokļūtu uz darbu, ir spiesti izmantot sabiedrisko transportu. Turklāt daļa pedagogu un tehnisko darbinieku ir riska grupā vecuma dēļ. Latvijā pedagogu vidējais vecums ir 48 gadi, turklāt 51% ir vecumā virs 50 gadiem, kamēr OECD vidējais rādītājs - 34%.
Šo izglītības iestāžu darbinieki strādā klātienē, ilgstoši ar skaitliski daudziem bērniem, skolēniem, kuri ir no dažādām mājsaimniecībām, norāda LIZDA.
Arodbiedrība pieprasa bērnudārzos un speciālajās izglītības iestādēs nodarbinātajiem nekavējoties nodrošināt siekalu testus un darbiniekiem, kuri to paši vēlās - arī iespēju vakcinēties pret Covid-19.
LIZDA priekšsēdētāja uzsver, ja pedagogu pakļauj lielākiem riskiem darbā, tad jānodrošina atbilstošs atbalsts. LIZDA norāda, ja šo izglītības iestāžu darbiniekiem no visiem izglītības sektorā strādājošajiem jātupina darbs klātienē, tad paralēli bija nepieciešams nodrošināt arī atbalsta mehānismus. Turklāt pirmsskolas pedagogi jau tā saskaras ar nevienlīdzību darba slodzes un samaksas ziņā, tāpēc Covid-19 izplatības laikā vēl jo vairāk būtu jāatbalsta pirmsskolās strādājošie, norāda Vanaga.
Speciālajās izglītības iestādēs darbinieki strādā ar skolēniem, kuriem ir dažādas veselības problēmas, tāpēc tajās būt vēl jo vairāk jānodrošina lielāks atbalsts veselības drošības pasākumu īstenošanai, piebilda Vanaga.
LETA jau ziņoja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba grupa izstrādās kritērijus piemaksu noteikšanai pedagogiem par darbu Covid-19 pandēmijas apstākļos.
Diskusijā tika uzsvērts, ka pedagogu darba laika uzskaitē ir ļoti grūti uzskaitīt katru virsstundu vai papildus veikto pienākumu, jo dažādu mācību priekšmetu skolotājiem situācija var būt ļoti dažāda - gan gatavojoties stundām un pārbaudes darbiem, gan vērtējot un nodrošinot atgriezenisko saiti ar skolēniem un arī vecākiem. Tāpēc viens no priekšlikumiem ir - piemaksas apmēru noteikt proporcionāli katra pedagoga tarificētajai darba slodzei.
Nākamās nedēļas sākumā darba grupas locekļi lūgti iesniegt ministrijā savus priekšlikumus par vienreizējā pabalsta piešķiršanas periodu, kura atskaites punkts varētu būt šā mācību gada otrais semestris; par piemaksu noteikšanu pedagogiem, neatkarīgi no izglītības iestāžu dibinātāja, kā arī konkrētu pamatojumu piemaksu noteikšanai. Nākamā darba grupas sēde plānota jau nākamnedēļ, 13.janvārī.
Kā vēstīts, lai novērtētu pedagogu veikto ieguldījumu un kompensētu darba specifiku attālinātā mācību procesa nodrošināšanā pirmajā semestrī, IZM pagājušā gada nogalē rada iespēju veikt 1,1 miljonus eiro finansējuma pārdali no sava budžeta.
Tādējādi līdz gada beigām piemaksas saņēma vispārējās izglītības iestāžu 7.-12.klašu pedagogi, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmu pedagogi, kā arī 1.-6.klašu pedagogi, kuri īstenoja attālināto mācību procesu.
