Humanitārajās zinātnēs 20 gadu laikā no visiem uzņemtajiem studentiem studijas pabeiguši vien 55% studējošo, otrdien Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdē sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) direktora vietniece politikas ieviešanas un monitoringa jomā Diāna Laipniece.
Šodien apakškomisijas darba kārtībā bija jautājums par pilnībā valsts finansētu studiju iespējām humanitārajās zinātnēs.
Laipniece skaidroja, ka humanitārajās zinātnēs un sociālajās zinātnēs, balstoties uz Ekonomikas ministrijas (EM) prognozēm, gaidāma lielākā speciālistu pārprodukcija. Kā sēdē atklāja EM pārstāve, 2025.gadā pārproducēto speciālistu skaits varētu būt 1500, bet vidējā termiņā - 1600. Ilgtermiņā šo cilvēku skaits tikai pieaugtu.
Vienlaikus EM vērsa uzmanību, ka humanitārajās zinātnēs sagatavo arī daudz starpnozaru speciālistus, dizainerus un radošo industriju pārstāvjus, kuri varētu būt nodarbināti dažādās pieprasītajās nozarēs, piemēram, apstrādes rūpniecībā vai komercpakalpojumos.
Laipniece stāstīja, ka humanitārajās zinātnēs 66% studē valsts budžeta finansētajās vietās. Latvijas Universitātē 65% humanitāro zinātņu studentu mācās budžeta vietās, Latvijas Mākslas akadēmijā - 100%, Daugavpils universitātē - 93% un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzika akadēmijā - 92% studentu.
Kopumā reģistrētas 127 studiju programmas humanitārajās zinātnēs un mākslā, un visvairāk studējošo esot tieši valsts augstskolās, uzsvēra Laipniece.
Savukārt aplūkojot absolventu datus, atklājas, ka šī ir absolventu grupa ar viszemākajiem ienākumiem. Arī nodarbinātība kvalifikācijas profesijās ir viszemākā. "Šis ir signāls kam jāpievērš uzmanība. Mazāk nekā 70% strādā kvalificētajās profesijās, kur nepieciešama augstākā izglītība," pauda IZM pārstāve.
Vēl viņa piebilda, ka salīdzinot datus starptautiski, Latvijā šai zinātņu jomā ir zemākais studējošo īpatsvars. Taču attiecībā uz finansējumu - IZM un Kultūras ministrijas budžetos šai tematiskajā grupā atvēlēti teju 50 miljoni eiro.
Runājot par pāreju no maksas studijām uz valsts apmaksātām studiju vietām augstskolās vietējiem studentiem, Laipniece atklāja, ka tam būtu nepieciešami aptuveni 5,1 miljons eiro - 4,7 miljoni eiro studentiem bakalaura programmās, bet 400 000 eiro - maģistra programmās. Vienlaikus viņa atgādināja, ka šai zinātņu jomā plānota speciālistu pārprodukcija, un to būtiski ņemt vērā.
Kā risinājumu IZM piedāvā apvienot resursus labākai studiju programmu kvalitātei, un noteikt augstākas uzņemšanas prasības uz budžeta vietām, it sevišķi dārgākajās studiju programmās.
Tāpat ministrijas ieskatā būtu jāīsteno kopīgas studiju programmas, lai novērstu dublēšanos, apvienotu labākus pasniedzējus un koplietotu resursus. Vadošais partneris kopīgās programmas īstenošanai būtu tā augstskola, kurai ir izcilība, piemēram, pētniecībā, absolventu nodarbinātībā kvalificētajos amatos. Pārējiem partneriem būtu jāīsteno vismaz viens programmas modulis 20 vai 30 kredītpunktu apmērā.
Vienlaikus Laipniece atzīmēja, ka dizains un radošās industrijas ir jomas ar augstu potenciālu starpdisciplinaritātei un inovācijām, bet sadarbība šajās jomās starp augstskolām un starp disciplīnām attīstās ļoti lēni.
Vēl IZM ir gatavi piedāvāt, ka budžeta finansējums tiek piešķirts tikai tām studiju programmām vai virzieniem, kas akreditācijā ir novērtēti uz "izcili" un "labi". Pie vērtējuma "viduvēji" un "neapmierinoši" studijas varētu pabeigt tikai esošie budžeta studenti.
Finansējumam ņemtu vērā studējošo skaitu un absolventu skaitu, pamatstudijās imatrikulēto studējošo centralizēto eksāmenu rezultātus, kas nodrošinātu mazāku atbirumu, un studiju programmu vidējo izmēru jeb studējošo skaitu, uz kā balstoties notiktu studiju programmu konsolidācija.
Tāpat vērā ņemami aspekti būtu internacionalizācijas rādītāji, piemēram, ārvalstu mācībspēku īpatsvars un studentu starptautiskā mobilitāte. Nozīme būtu arī absolventu nodarbinātībai kvalificētos amatos.
Kultūras ministrijas Valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš sacīja, ka būtiska problēma ir dati par nodarbinātību un nodarbinātību kvalificētos amatos, jo jāņem vērā, ka, piemēram, Latvijas Mākslas akadēmijas beidzēji nereti kļūst par pašnodarbinātajiem.
Arī akadēmijas prorektors Andris Teikmanis skaidroja, ka, piemēram, audiovizuālo mediju programmu un dizaina programmu beidzēji ātri atrod labi apmaksātu darbu.
