IzgIītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) arodbiedrībai ir apsolījusi nākamgad skolotāju atalgojumu nodrošināt 100% apmērā, šodien preses konferencē paziņoja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Viņa informēja, ka šodien Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) rīkotajā attālinātajā sanāksmē Šuplinska prezentējusi Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumu grozījumiem Ministru kabineta noteikumos "Kārtība, kādā valsts finansē darba samaksu pedagogiem privātajās izglītības iestādēs", apliecinot, ka skolotāju atalgojums nākamajā gadā tiks nodrošināts pilnā apmēra.
IZM vēlējās samazināt par 20% valsts budžeta finansējumu tām izglītības iestādēm, kuru audzēkņu sekmju vērtējums centralizētajos eksāmenos ir zem 40%. Tāpat valsts budžeta finansējums samazinātos arī tām izglītības iestādēm, kurās ir mazāks klašu piepildījums ar skolēniem nekā noteiktu IZM piedāvātie kritēriji.
"Patlaban mēs no IZM sagaidīsim šī piedāvājuma rakstu versiju, analizēsim to, lai saprastu vai tajā nav iestrādāti kādi "zemūdens akmeņi"," sacīja Vanaga.
Arodbiedrības līdere norādīja, ka par citām LIZDA izvirzītajām prasībām IZM tikšanās laikā nav notikušas sarunas. Vanaga atzina, ka sarunas nav bijušas vieglas. Viņa ir pateicīga arī sadarbības organizācijām Latvijas Pašvaldību savienībai, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijai un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, kuras vienprātīgi uzskata, ka esošajā krīzes situācijā nav pieļaujami grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas varētu būtiski pasliktināt izglītības nozarē strādājošo cilvēku dzīves apstākļus.
Preses konferencē par drošības pasākumiem un izglītības procesa organizēšanu skolās Covid-19 apstākļos izglītības un zinātnes ministre, atbildot uz žurnālistu jautājumiem par šo tikšanos, apliecināja, ka finansējums pedagogu atalgojumam nākamgad nesamazināsies.
Vienlaikus Šuplinska skaidroja, ka konkrētie Ministru kabineta noteikumi esot saistīti ar vidējā izglītības posma skolu tīkla sakārtošanas jautājumu, un, viņasprāt, šo procesu nevajadzētu apturēt. "Ja vidējās izglītības posmā, izvērtējot visus faktorus redzams, ka skolā tuvākajā laika posmā skolēnu skaits nesasniegs to, kāds norādīts atsevišķajā reģionālajā līmenī, vajag izšķirties par skolas pakāpes maiņu vai sadarbības modeļa izstrādi," akcentēja ministre.
Šodien arodbiedrība ir nosūtījusi Saeimas deputātiem un Ministru prezidentam dokumentu, kurā pieprasa atbalstīt LIZDA rosināto izglītības un zinātnes ministres Šuplinskas demisiju.
Kā vēstīts, LIZDA pieņēma lēmumu pieprasīt Šuplinskas demisiju pēc tam, kad IZM bija gatava atbalstīt tikai vienu no 15 LIZDA prasībām, divas prasības - atbalstītas daļēji, kamēr pārējās - pilnībā ignorētas.
Vanaga uzsvēra, ka izglītības nozares arodbiedrība nevar piekrist, ka ārkārtējās situācijas laikā tiek virzīti grozījumi likumdošanā, kas apliecina neizpratni par pedagoga darba būtību. LIZDA priekšsēdētāja uzskata, ka ministres retorika ir ciniska.
Arodbiedrība pauda neapmierinātību par to, ka ārkārtējās situācijas laikā tiek izvirzītas neadekvātas prasības. Vanaga norādīja, ka patlaban pedagogs jau dara vairāk nekā no viņa tiek prasīts. Jaunajam saturam nav pietiekams daudzums kvalitatīvu mācību līdzekļu, trūkst informācijas tehnoloģiju gan skolēniem, gan skolotājiem un attālinātais darbs notiek paaugstināta stresa apstākļos, kas ietekmēs izglītības kvalitātes rādītājus.
"Šādos apstākļos izglītības un zinātnes ministre līdz gada nogalei plāno valdībā apstiprināt paaugstinātas prasības darba kvalitātei, kuras neizpildot, darba alga samazināsies par 20%. LIZDA uzskata, ka tas nav pieļaujami un ciniski. Tā vietā ministrei bija jāmeklē vēl jauni atbalsta pasākumi pedagogiem," sacīja Vanaga.
Otra prasība, ko Šuplinska ignorējot ir pirmsskolas izglītības pedagogi, kuriem netiek nodrošināti atbalsta mehānismi, tā vietā ir panākta politiska vienošanās par to, ka prioritāte ir privāto izglītības iestāžu atbalsts, digitalizācija, tehnoloģiju iegāde, kur gan daļa izdevumu ir pamatoti, pauda Vanaga. Vienlaikus viņa akcentēja, ka pirmsskolas izglītības pedagogi iznes lielu daļu darba uz saviem pleciem bez jebkāda atbalsta. "Šāda attieksme ir tuvredzīga," sacīja Vanaga.
Trešā aktuālākā problēma, kas joprojām paliek nerisināta ir augstākās izglītības un zinātnes bāzes finansējuma nepietiekamība, ko kā problēmu atzīst arī nozares ministrija. Vanaga norādīja, ka nav pieļaujams, ka jaunizveidoto augstskolu padomju rokās varētu būt gan lēmējvara, gan izpildvara, gan šķīrējtiesa, kas mazina LIZDA biedru iesaisti demokrātisku lēmumu pieņemšanā augstskolās, norādīja Vanaga.
LIZDA priekšsēdētāja norādīja, ka arodbiedrība sagatavos dokumentu par izglītības un zinātnes ministres Šuplinskas demisijas pieprasījumu un iesniegs to gan ministrei, gan parlamentam, kuram par šo pieprasījumu būs jāorganizē diskusijas un par to jālemj. Vanaga atzina, ka viņa nedomā, ka ministre pati varētu paziņot par atkāpšanos no amata.
Jautāta, vai konfliktu ar LIZDA ir iespējams atrisināt arī citā veidā, Šuplinska norādīja, ka šis jautājums ir jāadresē arodbiedrībai ne viņai. Ministre pauda, ka ir atbildēts uz LIZDA jautājumiem.
Šuplinska uzskata, ka sociālais dialogs ar LIZDA ir ļoti intensīvs. "Es nevaru nosaukt nevienu darba grupu, kurā arodbiedrība nebūtu pārstāvēta," sacīja ministre.
Ministre teica, ka nav gatava atteikties no iecerētās skolu reformas prasības, kuras rezultātā tām izglītības iestādēm, kuru skolēnu vērtējums centralizētajos eksāmenos būs zem 40%, valsts mērķdotāciju samazinās par 20%.
Šuplinska arī pārmeta arodbiedrībai sadarbības trūkumu, pieņemot lēmumus par mācību procesu Covid-19 apstākļos.